UZBRUKUMS?

Nav sanācis, bet ir dzirdēti šausmu stāsti :(

Nopērc sev asaru gāzi, apmeklē tuvcīņas nodarbības, esi fiziski spēcīga un tad jau tiksi galā ar vienu cilvēku! :)

Ja būs vairāk, tad jau pašvaki! ;) Vnk skrien prom! :D

Nav sanācis, tādēļ vajag izslēgt fantāziju staigājot vēlu vakaros
rokās turēt atslēgas spico galu, nezinu ja kāds uzbrūk durt sejā,acīs vai nu vienalga kur

Asaru gāzi nepērc -dabūsi pati sev acīs.

līdz skriešanai prom nav gadījies,bet ir bijis ka piesienās,parasti tādi,kuri nav skaidrā
esmu pat svešā veca onkuļa mašīnā aicināta

Jā, es vienmēr vakaros, kaut dzīvoju ļoti drošā vietā, eju ar atslēgām rokās, kā vecāki samācīja, jādur acīs.

Piparu gāzi neiesaku, ja viņš būs veiklāks var tieši sev "lāča" pakalpojumu izdarīt, piparu, asaru utt.. gāzes viegli meitenei tāds spēcīgs uzbrucējs izraus no rokas un sapūtīs vēl pašai acīs. To var izmantot tikai tajos gadījumos, kad varbūt ir kašķis ar kādu kurš varētu uzbrukt, tad fiksi sapūst acīs un mukt, bet uzbrukuma laikā tad kad jau žmiedz nost, tad neiesaku :D

tad jau labāk mazu matu lakas pudelīti somiņā,tā vismaz pašai nekaitēs,kad pūtīs

Bērnībā bija draudzene, kas nevarēja viena aiziet no manas kāpņu telpas durvīm līdz savējām, jo baidījās. Piebildīšu, ka kāpņu telpa bija blakus.
Pie mūsu mājas un apkārtnē VISPĀR nekādu draudu un slikto nepastāvēja un nekad nebija pastāvējuši.

Un kādēļ?!Tādēļ, ka sadomājās.
Plus - atceries, ka domas var materializēties.

man ir vienā rokā balons (ne jau parastais piepūšamais :D :D), otrā atslēgas vs telefons. Ja nu kas, varu vai nu durt acis vai zvanīt kādam. Man īstenībā baigi mainīgās tās sajūtas, vienu dienu liekas, ka toč kāds seko, otru liekas, ka neviens tak nepiesiesies. Man arī nav pa ceļam tādas vietas, nostūri, kurās var ievilkt tā, ka neviens neko neredz. Nu, tā kaut kā...piesienas man ik pa laikam, bet no sērijas "vai, meitenīt, drīkst iepazīties?" :D

cenšos nekur vēlu nevazāties. ja ir sanācis, tad palūdzu, lai atnāk pretī. vispār esmu pamatīga zaķpastala!

Tieši to, ka domas tak materializējas, es sāku domat pēc savas pirmās domas,nopurinajos un vel ātrakā solī devos majās :D
Par to asaru baloniņu izmatošanu tieši pret tevi- nemaz nebiju aizdomajusies, tad jau tiesām labāk, ja jāiet vienai, atslēgu saišķīti turēt rokās.

paziņa dzīvoja Bolderājā. stāvēja ap 23.30 pieturā, lai tiktu uz centru ballēties. pienāk vīrietis ar PISTOLI un liek viņai iet līdzi! bet tieši tajā mirklī pienāca klāt autobuss un viņa paspēja ielekt iekšā!

pašai arī nāca tikai ar piedāvājumiem iepazīties/aizvest tādi šaubīgi tipiņi. parasti esmu pret viņiem ļoti, ļoti jauka un draudzīga. pasaku ka jāsteidzas, jo vīrs jau gaida aiz stūra vai tml. vienu reizi gan bija tā baisāk : gāju kājām no lapmežciema uz kauguriem (12km) viena 4 no rīta. apstājas mašīna, kas pilna ar čaļiem pālī. bez maz jau vilka iekšā, bet arī ar šiem sanāca sarunāt pa mierīgo visu.

bet vispār es ļoti labi kaujos un vienu čali toč spētu mierīgi salikt. es pat pasaules čempionatā karatē dabūju 4.vietu, par Latvijas čempionātiem nerunājot :D

problēma tikai tāda, ka tādi čaļi bieži ir bariņos. un tur es būtu bezspēcīga

Lancaster vienreiz vīrietis piedāvāja aizvest un sāku iet ātrāk, šis lēnām brauca līdzās. Pati drebstelēju no bailēm, ka nevajag aizvest. Beigās tiku vaļā. Kā tu tiem čaļiem atteici? Tu droši runājies ar viņiem? Man draudzene teica, ka nekad nedrīkst izrādīt bailes tādiem, jo viņi kā suņi "saož bailes" :D

jā, es runājos droši. viņu stilā, pirmkārt. teicu, ka tikko sastrīdējos ar puisi un ka šis jau brauc man pakaļ, bet man ļoti gribas pabūt vienai bla bla bla. šie bija uzstājīgi, bet es arī biju uzstājīga, čīkstot, ka gribu sobrīd pabūt viena. novēlēju viņiem veiksmi :D

Hmmm...
Man vairāk bail no suņiem nevis cilvēkiem :)

Pagaidām piesējušies nav..parasti arī palūdzu vīru satikt, ja atgriežos vēlu. Bet jebkurā gadījumā, man somā vienmēr ir mans nazis, ar kuru ļoti labi apejos.

Bet mežā man bail no mežacūkām - tāpēc mežā vienmēr bļaustos un uzturu kontaktus ar pārējiem sēņotājiem/ogotājiem :)

jā, no suņiem man arī vairāk bail.
parasti, kd kādu ieraugu, tad uzreiz padomāju, ka jāsit stipri pa degunu, ja nu kas