Pāris gadus atpakaļ internetā piesējās viens puisis un, neskatoties uz to, ka skaidri un gaiši pateicu, ka man viņš neinteresē, viņam vajadzēja mani satikt. Izdomāju - lai tak brauc, uz randiņu neaiziešu, moš beidzot sapratīs. Sarunāju tajā dienā ar draudzeni, ka kopā iesim palūrēt, kā šis izskatās. :D Aizgājām, viņš zvanīja, mēs bijām netālu, bet teicu viņam, ka neesmu vēl klāt. Čalis sēdēja, gaidīja, savukārt man piepeldēja klāt manāmi iereibusi paziņa, kura uzzināja situāciju un nobļāvās pa pus pasauli, ka es esmu te un lai šis nāk šurp :D
Uz randiņu viņš bija atbraucis ļoti romantiskā paskatā - netīriem matiem, netīriem nagiem, mugurā RIMI T-krekls, kam pa virsu ādas jaka. Sēdējām uz soliņa, runājāmies. Šis ik pa laikam tik liecas tuvāk, mēģina bučot, es vislaik liecos prom. Tad sāka līt lietus un šis kā īsts džentelmenis uzlika man uz pleciem savu ādas jaku, kura smirdēja ka vai dies, es šim pateicu, ka man ļoti patīk lietus vasarā un vēlos to izbaudīt un jaku atdevu atpakaļ. Tad šis sāka krist uz ceļiem un runāt bezmazvai dzejā. Man ar to visu pietika. Saskatījos ar draudzenēm un pateicu - man laikam drīz jāiet būs prom. Viņš - kad? Es - TAGAD! Un aizgājām prom. Viņš mani pēc tam "pasūtīja" jo es viņu atstāju vienu, savukārt es pārliecinājos, ka tiešām nevēlos viņu vairs nekad satikt :D Pēc tam sita kanti vienai no manām draudzenēm, kas toreiz bija ar mani. :D