Viņas laikā "viss" bija savādāk.
Ko jūs atbildētu vai pateiktu vīramātei, ja katru reizi, kad bērns ir tikko vai nesen ēdis, vienkārši kustina mutīti savā nodabā -ciet, vaļā utt., dzirdētu: "Viņš taču grib ēst!!" . ? Nu jei bog, negrib viss, kas tad vairs muti nevar virināt ciet un vaļā? Man nav vairs ideju,ko viņai atbildēt. Ko lai viņāi tā maigi, bet reizē kā "punkts uz i" atbild?
Man liekas,ka katru reizi,kad viņa ierauga,ja bērns kustina muti, tad es tik dzirdu-"Grib ēst,grib ēst".