mamma

Kur tādas rodas?

Vakar tak bija jau diskusija par ļoti līdzīgu tēmu. Atšķirība tāda, ka tur meiteni māte sita. Tā arī saucās ''Mamma mani sit'' vai kaut kā tā..

Man visu laiku sauca par depresantu, frāzē '' nav jau brīnums,ka tev nav draudzeņu''
Ātri uzkarst, izbļaujas un tad sūta sms ''man rīt aiziet ?'' Paldies Dievam,ka vairs nedzīvojam kopā, tagad attiecības ir ļoti ļoti uzlabojušās.Tāpat jau pa retam bļauj, bet tad vismaz viņa skrien mājās :D

Kaut ko nesaprotu, sazvanās tā kā būtu ok, bet no kurienes tad tā strīdēšanās...?

Sit pieci, man tā pat.
Tagad viņa ir apvainojusies un nerunā ar mani, par to, ka es pateicu, ka neesmu mazs bērns, un nevajag tik ļoti uztraukties, ka ar mani viss ir kārtībā, un tad panesās. Salīdzināšana ar manu īsto māti, ka esmu tāda pati kā viņa ( bet ne es alkoholiķe, ne es piekopju tādu dzīves veidu)
Un jā, viņa ir tik daudz sliktu vārdus veltījusi man, bet es kā meita visu to noriju un cenšos to neatcerēties, bet tad, kad es kaut ko pasaku visbiežāk ne tādā tonī, kā viņai aptiktu, tad esmu sliktākā uz pasaules.
Pēdējais, kas mani apstulbināja un sāpināja vienlaikus bija viņas novēlējums, būtu labi, ja man vispār nevarētu būt bērni ! how nice.

nu tur tā lieta, ka viņa man kā vislabākā draudzene, dod vislabākos padomus, palīdz utt, bet man tie strīdi jau no kkur 15 gadu vecuma tādi īpaši smagi, ka viņa man sāk bļaut virsū par pilnīgi ne par ko! strīds sākās par kkādu štrunta rīvmaizi, kas, viņasprāt, nav pareizi nopirkta (ne es pirku) un kad atnāku apskatīties, kāda nu tad ir tā briesmīgā rīvmaize, viņa piepeši sāk bļaut virsū man un saka, lai vācos projām. Un viss tas beidzās ar to, ka tgd sēžu ar asarām acīs, tie strīdi ir gandrīz katru nedēļas dienu un es gribu dzīvot vistālākajā latvijas galāa, veidot savu dzīvi. Man ir draugs, labi, ka viņš ļoti mani morāli atbalsta, saka, ka tos strīdus nevajag uztvert nopietni, bet ja man tā pasaka, es vairs nevaru. Un es pati nekad tādas riebeklības nesaku.
Varbūt vaina tajā, ka vienmēr visu esmu viņai uzticējusi?..
Mademoiselle! mana grib, lai dzīvojam blakus, visu laiku tādu domu pieļāvu, bet man tagad ir līdz kaklam, labprāt kaut kojās dzīvotu. Vispār, ja mācos ģimnāzijā, ir tāda lieta, ka kojās varētu dzīvot?

Mademoiselle! - maneejaa man noveeleeja beernus invaliidus, palikt par atraitni un raknjaaties miskastee kopaa ar neegeriem! beigaas nonaaca pie taa, ka vinju apciemoju reizi paaris gados un pazvanu reizi pusgadaa. bet taa kaa vinju arii beerniibaa daudz biezjaak neredzeeju, neuzskatu par savu pienaakumu vinjaa klausiities. vecumdienaas protams, vinjai naudu piemetiishu, bet tas arii viss.

Ir tā, ka mēs dzīvojam vienā mājā, bet katra savā dzīvoklī, no sākuma viņa nāca, un skatījās manos atkritumos, ko esmu ēdusi, dzērusi, tagad dzīvoju citā pilsētā, bet tāpat sazvanījāmies 3 reizes dienā.
Labi, atzīstu, reizēm par skarbu atbildu, bet tas tāpēc, ka aizvainojums par lietām un vārdiem nekur nav pazudis, un tas šādā vai tādā situācijā laužas laukā. Kā var aizmirst, ja viņa gājusi pie zīlnieces, lai viņa izšķir mani ar manu pirmo ex (un nebija viņš slikts cilvēks)? Bet jebkurā gadījumā vainīga esmu es.
Vienīgais mierinājums, ka neesmu tāda vienīgā.
krista šausmas... :(

taa diemzeel notiek, kad vecaaki pieprasa no beerniem izpildiit savus nesasniegtos sapnjus un meerkjus, bet beerni savukaart grib dziivot savu dziivi peec saviem noteikumiem.

kur jūs tik foršas muteres dabujat?? :D

Es kops 15 gadu vecuma nedzivoju kopa ar mammu. Vina mani meta ara no majas vairakas reizes. Vienu vakaru,kad sakas kartejais strids sakrameju mantas, panemu brali aiz rokas un aizgajam prom. Sobrid dzivoju ar savu tevu un brali. Esam laimigi,mierigi un nekadu problemu.

Sobrid ar mammu ar nav nekas labas attiecibas. Sazvanamies varbut 3 reizes menesi, bet tas pasas sarunas nav par to ka iet,bet gan par to,kad man kartejo reizi mazo pusbrali japieskata :D

Diez gan episka situacija,bet reala!

šo visu lasot, man šķiet, ka tad jau man ir ziediņi. bet, ja tu strādā, un nopelni kaut tos 200 ls, tad tomēr vari noīrēt to vienistabas dzīvoklīti. ja nē, vismaz meklē jaunu darbu, kur labāk nopelnīsi un varēsi dzīvot atsevišķi. to bojā tikai sev dzīvi, esi nervoza. tev puisis ir?nedomājat dzīvot kopā, ja tev tāds ir?ja tu studē, varbūt ir vērts meklēt kkādu darbu, vismaz uz pusslodzi, lai tu iegūtu darba pieredzi un vēlāk tas tev noderēs.