Vienas un tās pašas vielas uz katru iedarbojas citādāk. Kad mana māmiņa gadus 5 atpakaļ uzzināja, ka smēķēju zāli (viņa gan lielākā šokā bija par cigaretēm) dabūju gan pa seju, gan asaras, kliedzienus, pārmetumus un policijas draudus. Šobrīd, mācos budžetā, strādāju, dzīvoju patstāvīgi, izglītojos papildu un palīdzu ģimenei, kā nu varu. Pirms pusgada runājos ar mammu un atzinos, ka joprojām laiku pa laikam uzpīpēju. Viņa tikai pasmaidīja un teica "Zinu. Redzu, ka tev tas neko nenodara, bet uzmanies no pārējiem sūdiem." Un man principā vienmēr ir bijusi tāda nostāja - jā, es ik pa laikam uzsmēķēšu hašišu vai marihuānu, taču nekad neņemšu neko ķīmisku, nekādus pulverus vai ripas. Iespējams tie ir principi, iespējams, es neesmu uz atkarībām tendēts cilvēks, jo arī cigaretes smēķēju tikai sociāli, 2,3 mēnešus mierīgi iztiekot bez. Smēķēju tāpēc, ka vēlos, nevis, jo "prasās".
Un tomēr, kā jau teicu sākumā, ietekme ir tik dažāda. Manā sociālajā lokā ir daudzi radoši cilvēki, dizaineri, mūziķi, žurnālisti. Daudzi no viņiem lieto šīs, kā saka, "apziņu paplašinošās vielas", ir ļoti gudri, inteliģenti, nesmēķē lai "apdolbītos" vai "kaifotu" (kas vispār nav marihuānas sniegtais efekts), bet gan lai atslābinātos, varētu radīt un baudīt.
Un ir otri - pāris draugi no vidusskolas laikiem, kas lieto visu pēc kārtas un marihuānu parasti jauc ar alkoholu, tieši lai apreibinātos. Zinu čalīti, kas bija gudrs, ar lielu potenciālu, bet šitā kurīdams un dzerdams katru vakaru, pārstāja pilnveidoties un 21 gada vecumā ir iesprūdis 15gadnieka līmenī.
Šis dekriminalizācijas lautājums nav solis ceļā uz legalizāciju un tam nav tādam jābūt. Pamatdoma ir par to, ka nevar sodīt cilvēku, kuram kabatā 2 grami marihuānas tikpat bargi kā to, kuram tur ir 2 grami heroīna.
137
