Pēdējā laikā man ir tā, ka ja ir kaut kas jāatrisina vai notiek strīds, es vienkārši klusēju un neko nesaku, es pat nezinu kāpēc, bet man vienkārši negribas neko teikt, liekas, ka es pat uz to brīdi esmu zaudējusi runas spējas, smadzenes runā, manas lūpas klusē.
Ja esmu šausmīgi nikna, tad sabļauju no visas sirds, pagriežos un aizeju.
Es tā nekad(ne vienu, ne otru variantu) neesmu piekopusi, nezinu, kas man ir šobrīd par strīdēšanās taktiku, pirms tam man visu vajadzēja izrunāt līdz pēdējā, ja bļāvu, tad stāvēju un bļaustījos, man nemaz neienāca prātā skriet prom. :D
449
