Strīdēšanās taktika

Sāc ar to ko parasti nepaspēj pateikt :D un tad kad šis šokā nesaprot par ko runā pasaki, bet būs jau noklausījies visu ko gribēji teikt :D

Man kkad arī kkas bija, tieši par telefonu, es lai viņš netiktu pie vārda savu balsi pacēlu si dieza tonī nejauki skaļi un pateicu visu ko domāju :D

Varbūt nepārmet vienkārši?

Tā jau sanāk, ka es neko viņam nevaru aizrādīt :(

tu nevarēsi aizrādīt viņam un viņš nevarēs aizrādīt tev ;)

Nu, ja tu cilvēkam uzbrūc, neko citu kā pretuzbrukumu vari negaidīt, jo pretinieks automātiski metas sevi aizstāvēt. Strīdēties ir jāmāk.

Nu a kāda tev starpība vai viņš aizguļās vai nē???

un par čiksi arī... varbūt nesāc ar pārmetumu, bet vienkārši pajautā, tā starp citu.. nevis ar uzbraucienu...

nu nē strīdu taktika ir jāzin, un ir jāzin vai vispār var strīdēties ar konkrēto cilvēku

Kas viņš maz bērns, ka nevar sev modinātāju uzlikt?!!! :o

Pēc tāda teikuma man elle ietu vaļā, nevis es justos par kaut ko vainīga, bet noskaitītu, ka viņš nav mazs bērns un, lai sāk par sevi gādāt, ka es esmu viņa sieviete, ne māte un lai beidzot pieaug, bet tu vēl atļauties viņam ko tādu pārmest.

Pateiktu vēl, lai tiešām pieaug, jo pieauguši cilvēki attiecībās māk izrunāties, nevis viens otram visu laiku pārmet, bet izskatās, ka jūs abi nemākat būt normāli attiecībās.

Lilii, to es visu es arī gribētu pateikt, bet es nevaru. Jau pie pirmajām zilbēm mana runa apstājas, jo viņš tagad "uzstājas". Un es jau neiešu viņu pārkliegt. Es vispār nemēdzu ne kliegt, ne strīdēties.

Nu tad iesūti viņam visu e-pastā, ja savādāk nevar. :D

Bet nu tad varbūt vienreiz jāpaceļ tā balss, lai gan tas nu nav nekāds risinājums, bet ja vecis nedzird, tad nezinu: pasaki, ka audzināti cilvēki citus nepārtaruc pusvārdā!

Ja man neklausītos un neļautu runāt, tad tiešām bļautu, jo varbūt sabītos un aizvērtos, taču nezinu, ko tad ieteikt - audzināt savu "bērnu" tālāk.

P.S. parādi viņam šo diskusiju.

Nu bet viņš nav mazs bērns, lai viņu strostētu! Neuzbrūc viņam! Ja viņš nav novācis traukus, nesāc brukt virsū "Kāpēc tu atkal neesi novācis traukus!". Paaicini viņu sev palīgā un ierosini novākt traukus vai vienkārši pasaki "Mani ļoti iepriecinātu, ja tu novāktu traukus". Tu redzēsi, ka viņš tev neko nepārmetīs un neuzbruks. Ja viņš kaut ko dara vai nedara regulāri, nevis strostē viņu, bet vienkārši pajautā "Ko mēs varētu darīt, lai tas vairs neatkārtotos?". Tas liks viņam domāt, nevis justies kā bērnam, kas izdarījis kaut ko sliktu.

vispār jau tev būtu jāsāk ar skandālu, ka viņš raksta citai, bet pirmkārt, ja jau to lasīji tās sms, kāda satura tās bija? vai tajās bija kas vairāk par vnk-kā tev iet?principā, ja ir tā, kā es domāju, ka viņš tevi krāpj vai taisās to darit, tad es vnk aizietu no viņa. nekādi skandāli neglābs tevi no tā, lai viņš nerakstītu citai. tu tādā veidā tikai sevi pazemo. varētu padomāt, ka viņš ir mazs bērns, kuram var kko aizliegt. nu un tad, ka aizligesi?viņš darīs to slepus. bet tas nebeigsies. var jau būt, ka es pārspīlēju, jo nezinu, kas tur bija rakstīts un cik tas bieži notiek.

par to, ka viņš aizgulējās un nespaspēja kko izdarīt..pirmkārt, tev viņam nav jāliek modinātājs :D vai tu iepriekšējā vakarā viņam atgādināji, ka viņam jāizdara tas un tas?viņš nav mazs bērns, kurš nevar piecelties.

Kāpèc vispār jāstrīdās?

tev ir jāpajautā, kāpēc viņš rakstīja citai,nevis- viss tu esi pēdējais cūka, nelietis un kā tu uzdrošinājies rakstīt citai?! pajautā, kāpēc viņš tā dara?vai viņš vēlas ar viņu tikties un vai vsp vēlas saglabāt attiecības ar tevi. bet šādus jautājumus uzdod tiešām tikai tad, ja tiem ir pamats. ja tā ir vnk parasta laba draudzene, ar kuru gribēja papļāpāt aiz gara laika, neredzu iemeslu, kādēļ būtu jāceļ tracis

O jā, strīdēšanās māksla ir laba manta! Tā kā pats bieži provocēju uz mazu pakasīšanos, tad šo mākslu cenšos izkopt cik nu labi iespējams :D

Tavā situācijā es noklausītos visu viņa teikto ar akmens aukstu skatienu, uzjautātu:"Nu, Tu beidzi?" Un tad palūgtu mierīgi apsēsties, nepārtraukt mani pusvārdā un uzklausīt visu manis sakāmo tāpat, kā tikko izdarīji pati. Respektīvi .. es cienu Tevis teikto, tagad pienācis cienīt manis teikto vismaz tik pat daudz. Nepaceļot balsi mierīgi izrunātu savu sāpi un tad jau skatītos. Un vēl .. ja uz mani paceļ balsi, es mierīgi palūdzu to nedarīt .. un ja grib pabļaustīties, tad sūtu to darīt uz mežu :D Vienkārši neielaižos divu pieaugušu cilvēku baurošanā :D

^^ tos "nu tu beidzi?" esmu pati piekopusi,tas liek asinīm vārīties,bet labi apklusina :D

Kad uz mani bļauj un lamā mani ,es klusēju,vai vienkārši pagriežos un aizeju.
Kad es bļauju uz viņu, viņš smejas man sejā, kas man tracina!

Man arī ir tāds netikums, ka ir lietas, ko nu baaaigi gribētos otrā cilvēkā izmainīt. Kaut vai tieši sadzīviskā ziņā. Bet es cenšos ar sevi strādāt un saprast, ka es neesmu nekāda skolotāja vai mamma, un man ir jāpieņem, ka ne visiem ir tādi uzskati kā man. Un varbūt es domāju un daru nepareizi.

Bet man ar šo lietu praktizēšanu gan tā grūtāk iet :D

Mēs strīdamies par katru sīkumu.
Tieši tāpat kā meitenes te rakstīja, ja es pasaku kaut ko, dabūšu pretī divtik. Parasti gan sēžu, uzklausu, un tad vnk klusēju vai eju prom. Kādreiz bļāvu pretī tā, ka māja rībēja, bet tagad nav vairs spēka tam.
Gribās jau izprast otru cilvēku, daudz domāju, kāpēc ir tā un ne tieši citādāk? Kāpēc viņš uzvedās tā? Neesmu viņam iedevusi pienācīgas vakariņas, apmīļojusi, pateikusi, ko sliktu?
Bet jā, man bieži krīt uz nerviem, kā viņš uzvedās , bet es tur neko nevaru mainīt. Tas vnk ir jāpieņem!