Sveikas!
Esmu nokļuvusi situācijā, kad pati vairs netieku galā - galvā putra...
Bija attiecības, dzīvojām kopā. Iestājās krīze attiecībās un puisis, nolēma, ka īstais laiks iet izskrieties. Nolēmām, ka būsim draugi, turpināsim dzīvot kopa. Bet tā kā man pret viņu vēl ir jūtas, tad nevaru mierīgi noskatīties, kā viņš ar citām sarakstās un iet uz randiņiem. Tāpēc sameklēju istabiņu un izvācos. Pagāja nedēļa neizturēju un teicu ka gribu atpakaļ. Nevaru jaunajā vietā iedzīvoties. Viņš teica, ka priecājas ka nākšu atpakaļ, bet nekādas izmaiņas savās dzīves gaitās nesola.
Tāpēc tagad nevaru izlemt palikt jaunajā dzīvesvietā un mocīties vai atgriezties un arī mocīties.
Zinu ka skan murgaini, bet varbūt kādai bijusi līdzīga situācija... Varbūt kādai ir kāds padoms.