Hmm... šis tāds spilgts:
Noskatīja mani viens puisis un paaicinājā vakariņās, paēdām un izdomājām, ka mājās vēl abi negribām braukt. Tā mēs vizinājāmies ar mašīnu, un man ienāca ašā ideja aizbraukt līdz jūrai. :D
Teicu, ka zinu ļoti labu vietu, tikai tur nedaudz jāpaiet pa mežu, līdz tiek līdz jūrai. Puisis protams piekrita! :D Bija ļoti vēls un tumšs, turklāt rudens! Tā mēs ejam pa to mežu, neko nevar redzēt, spīdinām abi ar telefoniem un saprotam, ka esam apmaldījušies. Tā mēs riņķojām pa to mežu, kādu stundu, līdz atradām jūru. Bet tā nosmējušies, un tik laimīgi, ka atradām jūru. :D
Protams, atpakaļceļš bija krietni īsāks, es vēl joprojām nesaprotu, kā mēs varējām tur apmaldīties! :D