Man omīte iet pie zīlnieces/gaišreģes jeb vienkārši pie sievietes, kas pastāsta šo un to, iedot zāļu tējas, lai problēmu atrisinātu.
Cik ome ir stāstījusi, tad pirmais, ko viņa pajautājusi, lai pastāsa kaut ko par viņu, bērniem utt. Viss teiktais sakritis, pat vissīkākās lietas esot izstāstījusi, ko neviens no apkārtējiem nezina. Slimību vēsturi kā no grāmtas nolasījusi, iedevusi zāļu tēju, kas palīdzēs izveseļoties. Es nezinu vai zāļu dēļ, vai kāda cita iemesla dēļ omīte palikusi daudz stiprāka, nestreso tik daudz un uz lietām spēj paskatīties vieglāk.
Ticu, ka ir šādi cilvēki, kas it kā redz mazliet vairāk nekā pārējie.
Pašai arī būtu interese aiziet pie šāda cilvēka, ko uzzināt, parunāties.