Piekrītu iespeejamībai, ka bērnam nepieciešama uzmanība, jūsu sabiedrība, parunāt, pagulēt blakus, multenes paskatīties, nevis vienam savā istabā. Tiešām, visu taču var sarunāt, piem., labi, paskatīsimies tgd multeni kopā, pēc tam skatīsimies filmu. Galvenais darīt kaut ko interesantu kopā, kaut kur aizbraukt, kādu galda spēli kopā uzspēlēt kādreiz.
Es arī nesēdētu ilgstoši viena savā istabā, bez sabiedrības, kur nu vēl 6gadīgs. Tā bieži vien ir vienbērnu ģimeņu problēma, ka mazais visu laiku prasa uzmanību, viens nespēlējas, jo tas taču tas pats, kas pieaugušam pašam ar sevi runāties, ilgi tā nevar, apnīk.