man pazīstams pāris saviem bērniem pirka Ipad! nu wtf!!!! Ok tu vari atļauties,bet kam tas ir vajadzīgs,jāpiebilst,ka tie sīkie bija aptuveni 3 vai 4 gadus veci. Man pirmais telefons bija 14 gados un uzskatu,ka tā ir pareizi. Jā arī es bērnībā sēdēju pie kompja,bet tad es tur spēlēju nāriņu un citas tāda veida spēles nevis skatījos jaunāko Californication sēriju.
Man agrā bērnībā bija tāds, es pat nezinu, kā nosaukt - tāds kā tetris , kur vajadzēja grozā noķert krītošas olas (melnbalts), atceros, kā man īkšķi sāpēja, pogas spaidot:D Tad vēlāk bija arī klasiskais tetris, vienu brīdi arī tamagoči.
Tām kurām nebija tamagoči, tās gāja spert uzlīmītes kioskos, uzprasīja kaudzīti ko izvēlēties un kamēr būdīņā sēdoša tantiņa neredzēja nospēra pa kādai. Man gan nebija drosmes es tikai noskatījos kā to dara.
Tā tantiņa vēl nopukstēja," ja znaju vi ukradjotji" bet nu tikuntā iedeva apskatīt un nospēra arī.
Vēl modē bija krāt krāsainās bildītes no bloknotiņiem maziem ar multfilmas varoņiem utt :D
Es kad mētāju tās kaučiku bumbiņas mājās ar draudzeni, kaimiņiene no apakšas vienmēr nāca sūdzēties :D
Kad nebija nets, vismaz bērni gāja ārā bija kopīga spēle pagalmā, kur uz sadevušām rokām viens dalībnieks skrēja virsū neatceros vairs nosaukumu. Bet kaut kas tāds bija.
Pirmajā klasītē man bija Dendy pie televizora pieslēdzamā konsole, kādā 5. klasē tiku pie SEGA Mega Drive, tetris man nekad nav paticis, ap 4. klasi man uzdāvināja tamagoči. Un kādā 7., 8. klasē bija Game Boy mazā spēlīte ar tām mazajām kasetītēm.
Man ar bija tas tamagočī, vienmēr mans zvēriņš nomira. Katreiz, kad pamodos ekrāniņā rādījās kapiņš ar krustiņu un blakus eņģelītis. :D Man patika vākt kakas. :D
Atceros,kā krāpos - man nebija pacietība gaidīt,kad viņš pieaugs un tad es visu dienu liku gulēt,cēlu augšā tobiš mainīju gadus,lai ātrāk iet,jo man nepatika,ka tikai tā galva tur lēkā pa ekrānu. :D
1854
