Es nevaru vairs izturēt to,ka es nespēju aizmirst savu bijušo puisi. Viņš ir kā apsēstība. Viņš man ir darījis pāri,arī es neesmu bijusi nekāda labā,bet visu laiku viņš izdara kaut ko,nezinu telepātiski vai kā,ka man par viņu jādomā. Citus puišus mierīgi,no galvas varu dabūt laukā,bet viņu nē. 1000 reižu,esam mēģinājuši saiet atpakaļ,vai uzturēt draudzīgas attiecības.Pēc nedēļas tas viss beidzas,jo viņš necenšas mainīt attieksmi pret mani. Es varu izturēties jebkā,bet vienmēr beigās palikušu vainīga,pie tā,ka viņu sāpinu un redz nesaprotot. Viņam dēļ manis jādzer zāles,un viņš saka ka mīl mani. Es tam neticu,jo reāli,ja tā būtu tad viņš censtos ar mani kaut saglabāt labas attiecības,bet viņš pats izdara tā lai tas nekad nenotiktu. Vienīgais,ko es vēlos lai kad viņu iedomājos,nav tā sajūta,kad viņš man ir vajadzīgs,jo tad kad viņu satieku,tad man viss pret viņu ir neitrālā gaisotnē. Varbūt vēl kādai tā ir bijis?! Es vienkārši nezinu,ko man darīt.
2001
