Manās pirmajās attiecībās mans toreizējais draugs vienā ballītē man reāli uzbrēca "Aizveries." Sēdējām četratā (es - viņš - mūsu tuvākie draugi, kas arī bija kopā) un kko muļķojāmies, es, ja nemaldos, izmetu kaut kādu jociņu.. varbūt ne to veiksmīgāko, bet, either way, neko tādu, kas būtu pelnījis "aizveries".
Es aizvēros arī; atlikušo vakaru ar viņu nerunāju. Kad viņš bija izlīdis no ādas, lai man atvainotos, es nostādīju fakta priekšā, ka viņš ar mani tā nerunās. Principiāli, nerunās. Lai vai kas, es nezinu, kā man būtu jārīkojas, lai viņam būtu tiesības man pateikt ej nahuj, aizveries, vai vēl kaut ko. Mēs gan ap to laiku jau sākām plēsties un arī izšķīrāmies.
kaut kādam pašvērtējumam ir jābūt.
kas tas par vīrieti vispār, ja viņš tik ļoti neciena sievieti, lai vai kāda situācija? nafig tev tādu?