Gumijleekshana, izpletnjleekshana

Neesmu ne ar vienu, bet ja jāizvēlas no abām "šausmām", tad labāk ar izpletni :D

Esmu lekusi ar gumiju, Siguldā.
Man ļoti patika, bet to vajag darīt vasarā, tad ilgāk gaišs. Man tas pasākums bija oktobrī, bija jau pamatīga krēsla. Gribētu vēlreiz, un arī ar izpletni izmēģināt.

Esmu divreiz ar gumiju, pirmo reizi Sigulda mani izgruda, otro reizi UK tur pati izlecu.
Adrenalins,sajutas neaprakstamas, riktigi patik, tas bailes, un ta sajuta, kad lido. IR VERTS izmeginat! :)

Kaut kad dzīvē to izdarīšu :D abus no pieminētajiem. Cik esmu noskaidrojis ar izpletni var Lietuvā lekt. Un ja lec pa pliko tad Sigultā pa brīvu esot :D

Siguldā pa pliko nav īsti oficiāli, tikai, ja ar instruktoru tā forši sarunā :P :D

esmu lekusi ( drēbēs :D) Siguldā. pati. forši, bet tā sajūta- itkā lec uz nāvi.. baigi. Bet gribu vēl :D

Neesmu mēģinājusi vēl ne vienu, ne otru. Labprāt ieprovētu kā tas ir. :)

Šoruden izlecu ar gumiju - un, lai arī tikko piezemējusies, atkārtoju "nekad vairs" un vispār no vagoniņa mani izgrūda ārā, tomēr tās emocijas un viss pārējais - tik unikāli! Ideāli, ļoti patika. Un jāsaka, ka tie cilvēki, kas tur, Siguldā, strādā, ir ļoti asprātīgi un forši.

Izpletnis ir mans sapnis jau vairākus gadus, kaut kad noteikti īstenošu. :)

Up, gribu veel kaadu pieredzi izlasiit :) interesanti.

Gribētu ar gumiju.

Braucam lekt :D Cosmo leciens ar gumiju

Es ļooooti gribu ilekt ar gumiju, bet zinu, ka es paliktu sastingusi šokā :D tad tie instruktori grūž ārā ja nesaņema? :D

Laikam ka pagrūž, savādāk jau visu dienu tur nostāvēsi :D

Karamell, es lecu pēdējā (vagoniņā kopā 12 cilvēki. no tiem 12 cilvēkiem toreiz tikai 2 (mani ieskaitot) bija meitenes. lai gan savstarpēji tur visi nebija pazīstami, tomēr atmosfēra tāda brīva un forša bija, pateicoties kopīgiem pārdzīvojumiem, bet jo īpaši - foršajiem, runīgajiem instruktoriem. vēl vagoniņā bija forša mūzika ieslēgta) un kad es piegāju un teicu, ka nespēšu izlēkt, tad man jautāja - vai es nevaru vai negribu. Ja negribu, tad viņi mani vedīs atpakaļ ar vagoniņu, ja nevaru - tad man palīdzēs izlēkt, ti, izgrūdīs. Pateicu, ka nevaru, tad nu iznākums bija loģisks, biju tam sagatavojusies un ar to apmierināta visā visumā. :D

Cilvēkus pirms manis (puišus) viņi grūda bez žēlastības ārā, ja pārāk ilgi stāvēja. Jau pirms tam teica, ka ja pienāc pie durvīm - tad lec, netielējies. Bet nu tas viss bija ar tādu humoru pasniegts, ka pārsmieties riktīgi varēja.

Bet, manuprāt, tās emocijas no gumijlēkšanas ir ļoti atkarīgas no tā, kāds tu vispār esi cilvēks - jo es pirms tam reāli stresoju, man bija tāds emociju spektrs no "negribu lekt, kāpēc tam pieteicos, braucam atpakaļ" līdz "tik forši!!!", ka šis notikums vienkārši nevarēja nebūt spilgts. Bet otram cilvēkam ar ko lecu (starp citu, arī no cosmo foruma :D) - viņš pateica, ka gaidīja spilgtākas emocijas.

Lecām oktobrī, šķiet. Bija tumšs, bet man patika. Tāds foršs tumšums, var redzēt upi, šoseju, braucošās mašīnas. Sajūta it kā taisītu pašnāvību. :D Pavisam tumšs jau nebija, jo lukturis no vagoniņa bija nolaists.

Izklausās super!!! :) tikai baidos, ka es nepietaisītu bikses... :D

Tam izdomāti pampēri :D Vismaz būtu drošība :D

izklausās tiešām forši, bet man bail par veselību, jo lecot mugurkauls vienu brīdi ir tādā bezsvara stāvoklī un tie skriemeļi tā, kā "atdalās" un rāviena momentā ar lielu inerci atkal saskrien kopā.. man jau lēkājot pa batutu sāp baigi mugura un jūtu to spiedienu, nez vai, ja lēkšu ar gumiju, būšu staigājama? :D

Karamell, tur tādi jautājumi instruktoriem arī tika uzdoti, vēl par izvemšanos. Viņš teica, ka, šķiet, viņa pieredzē nekas tāds nav gadījies.

Par to spiedienu utt. - reāli, kad lec, tad tas laiks paiet DAUDZ ātrāk nekā izskatās no malas. Tu nepaspēj izspriest, vai tev kaut kas atdalās vai neatdalās, vai tu būsi staigājama vai nebūsi, jo viss notiek ĻOTI ātri. Bija viens brīdis, kad tikko mani izgrūda - gribēju kliegt, bet elpa aizrāvās un nevarēju neko izdabūt, toties pēc tam gan visu tur piekliedzu. Tas brīdis bija tāds, ko atceros un vēl viens - kad jau piezemējies un gumija lēkā, tad vienu brīdi laikam esi augstāk par gumiju un tad tāda savāda sajūta. Bet, cik man zināms, tad nav bijušas traumas, vismaz Siguldā.

Man lecot ar gumiju pus dzīve paskrēja gar acīm :D Kad ''atrāva atpakaļ'', kliedzu, brēcu, lamājos un visi smējās kā traki.

Pēc tam tā lidojuma sajūta saglabājās vēl vairākas stundas, biju tāda viegli noreibusi un nedabiski laimīga. Ļoti ļoti patika.

esmu lekusi ar to katapultu un dabūju varenu zilumu... eh, būs vien jālec. :D