womankind, tādā gadījumā visām "it kā nespodru" matu īpašniecēm jābliež ar fotoaparāta zibspuldzi ar fokusējumu uz matiem, lai tādām kā tu rastos pārliecība, cik mati ir spīdīgi (veselīgi)? :) :)
Vēl viena nianse, to matu spīdīgumu patiesi pastiprina apgaismojuma un zibspuldzes efekts. Saskumdināšu tevi, nekad nebildēju sevi ar zibspuldzi...
_paris, tolaik, protams, bija! Neesi uztvērusi galveno domu.
Problēma ir tajā, ka vairākums grib atbilst skaistuma etaloniem tieši pēc šodienas izvirzītiem skaistuma etaloniem un stereotipiem (
neatkarīgi no gadsimta). Tas varēja būt un ir gan 30.gados, gan 50., gan 90. un šodien.
Es saprotu, ka par estētisma kultu dažādos laikmetos var nerunāt, jo, piemēram, saprotams, ka šodien staigāt ar neskūtām padusēm vai bikini, būtu neestētiski!
Bet, ja runa ir par matu struktūru (kas ir neestētisks biezos, čirkainos, pasausos no dabas struktūras matos?!). Kāpēc šodien tik ļoti samaitā jēdzienus kā "sevis kopšana", "veselīgums", "kvalitāte"?!
tikai interesanti uzzināt, kāpēc tā un ne citādi un kāpēc novecojušu etalonu izmantošana tagad ir nevis aizture, bet gan pārākā pakāpē oriģinalitāte uz mūsdienu populāro lietu fona?
Tas ir vispārsaprotams, jo tas atšķiras no tā, ko valkā un kā sevi prezentē lielākā masa, un, ja kāds ir izvēlējies
veiksmīgu (un šeit es pat nerunāju par sevi) veidu kā prezentēt sevi, izmantojot citos gadsimtos bijušās veiksmīgās lietas, vai izgudrot kaut ko jaunu (kas nebija agrāk), tas ir uzskatāms par oriģinalitāti.
Katrs pats izvēlas kā sevi prezentēt, saplūst ar pelēko masu (uzskatot tik un tā sevi par ļoti oriģinālu), vai arī patiesi atšķirties (un es nedomāju briesmīgos frīku paskatus, bet gan gaumīgo atšķiršanos), bet kaut kādā mērā kļūt par "zilo zeķi" pelēkā masā.
Tagad gan no manas puses jau pietiks, jo aizgāja jau viss pa riņķi, skaidrojot kaut kādas nianses, kuras jau varēja saprast no paŗis maniem pirmajiem komentāriem.
Manā pusē skaista diena sākas :)