Šie stereotipi man atgādina draudzenes stāstu. Viņas māsa dzīvo Anglijā, un draudzene lidoja pie viņas ciemos. Māsai ir perfekri taisni mati, draudzenei - kupli, bet viļņaini. Abas aizgāja iepirkties. Atnācot, māsa stāsta draugam - "nu, es gribēju nopirkt vienu jaku, bet māsa (mana draudzene) atrunāja. Un es uzticos viņas gaumei." Draugs pasauc māsu maliņā un prasa "tu tiešam uzticies stila ziņā meitenei, kas netaisno matus?"
Bet pa tēmu runājot - ne parāk ticu, ka šadu efektu var dabūt tikai ar matu masku, bez jebkādiem sprejiem.
Un mani mācīja, ka veseli mati spīd tikai divos konkrētos gadījumos: pusstundu pēc mazgāšanas un kad ir netīri. Varbūt, bioloģijas skolotāja vēl atceras dinozaurus un mazgā matus ar saimniecības ziepēm, bet viņai es uzticos nedaudz vairāk, nekā visām reklamām.
Un par taisniem matiem runājot - paldies Dievam, ka manam vīrietim nepatīk taisni mati. Citādāk es jau kristu depresijā no neatbilstības starp ideāliem, par kuriem šeit runā, un saviem matiem.