Vai ir jēga?

Nav jegas!

Es 4 gadus nomācījos to kas nepatika, un tagad nožēloju.....

Man šķiet, tu jau pati zini atbildi. :)

mani ar sūdainu mietu nepiespiestu mācīties to,kas nepatīk

Ar prātu saprotu, ka nav jēgas, taču pat nespētu iedomāties, kā pateikt vecākiem un pēc tam noskatīties kā viņi ar sāpošām sirdīm vienkārši klusētu, ir liktas lielas cerības.. eh.. grūti sakarīgi kautko izdomāt

Ja man uzspiestu mācīties to, ko es negribu, tad laikam attiecības ar vecākiem tāpat būtu sabojātas, jo man jau būtu cita nostāja pret vecākiem, kas nebūtu nekāda patīkama.

Mācoties to, ko vecāki grib, vēlāk tāpat nekas no tā bērna nesanāk un labākajā gadījumā bērns pats atrod un dara to ko grib, sliktākajā - nīkuļo pa vecāku uzspiesto, nepatīkamo sfēru.

Es mocītos, ja zinātu, ka nākotnē tas atmaksāsies, ja nē tad nav jēgas.
Bet, ja esi droša, ka varētu būt talantīga un veiksmīga citā jomā tad mainītu jomu, savukārt ja plāno nemācīties vispār, tad piespiestu sevi tomēr mācīties.

Vai ir kaut kas cits, ko Tu labprātāk vēlētos studēt šī vietā? Vai arī vispār negribi neko citu studēt?

bļe kādām sāpošām acīm,tavi senči nesaprot,ka tu mācies sev nevis viņiem?
es pateiktu konkrēti,ja gribēja tādu izglītību vajadzēja pašiem to mācīties,manā karjerā nav ko līst,tā ir jāizvēlas katram pašam.

Nu ar kuru galu domaa vecaaki, piespiest savam beernam maaciities to, kas vinjam nepatiik?!
Nemaacies! Maacies to, kas patieshaam patiik. ZINU kaa tas ir, kad jaamaacas tas, kas riebjas. Varu pateikt tev vienu - viegli nebuus.

Lilii bet ir tādas sfēras, kur mācīties ie ļoti grūti un garlaicīgi, bet kad pabeidz var labu darbu dabūt, un labi pelnīt.

Man ir tā, ka es vienmēr kalusu ko man mamma saka, jo pieredze rāda, ka viņai vienmēr ir taisnība, jāatzīt, ka piespiedusi, kaut ko darīt gan viņa mani nekad nav, vienmēr labprātīgi pakļaujos. :D

Vecāki pēctam nesameklēs Tev darbu, neies uz darba intervijām, katru dienu nestrādās Tavā vietā.
Ja esi sasniegusi vecumu, kad pabeigta vidusskola, tad laiks pārvērsties no bērniņa uz patstāvīgu, lemtspējīgu sievieti.

Ta ir Tava dzīve, kas pašai ir jādzīvo.

Kad stāstīsi vecākiem par savu izvēli, dari to argumentēti, nevis man nepatika, es negribu, man slinkums utt. Stāsti, ko darīsi tā vietā, ko dari tagad - argumentēti un pārliecināti!

Es spriežu arī pēc sevis, ja man būtu jāmācās tas, ko mācos tagad un man tas būtu uzspiests, nu tad laikam atteiktos no vecākiem un visu pamestu.

Pasaki, lai vecāki iet un mācās un beidz savus neizsapņotos sapņus uz tevi īstenot,. tā tava dzīve un izvēle, vecāki var ieteikt, bet ne izvēlēties tavā vietā.

cubiana-kāda jēga rauties darbā,kas nepatīk naudas dēļ?

es labāk pelnu mazāk,bet daru,kas man patīk

Tur jau tā lieta, ka atmaksātos, tapēc jau arī vecāki tik ļoti grib, lai mācos, jo zin, ka pēc tam iegūšu labi apmaksātu darbu utt.
Un nav jau jēgas arī aiziet pēc tam uz kautkādu koledžu un iegūt nevienam nevajadzīgu profesiju :/
Stulbi, jo pašai nav nejausmas, par ko vēlos kļūt, pilnīgs apjukums

cubiana - sfēra varbūt laba, bet ja tev katru dienu jāiet uz darbu ar riebumu, kaut strādā labi, tad tas nav tā vērts.

Nu jā, ja uz darbu ar riebumu, tad jau protams ka nav jēga! Piemēram, mācīties par ārstu, ja paliek slikti no asinīm.

Bet ne jau vienmēr tie darbi ir tik vienpusēji, kaut vai piemēram tas pats jurists, protams, ka sākumā nekā interesanta tur nav, pati zini, bet ir labas iespējas attīstīties un iegūt interesantu darbu, un daudzpusēju, ir daudz iespējas ko darīt tālāk.

Varbūt ir vērts pacīnieties, vēl pie tam meitene raksta, ka pati nezin ko grib. Un kā jau teicu, ka mana pieredze rāda, ka vecāki, visu ko man ieteikuši, tas viss man ir nācis tikai par labu.

Vienkārši visiem ģimenē vajag ar vēsu prātu visu apdomāt un izrunāt kā būs labāk.

nav vērts. Papīrs neko daudz nedos, ja Tev viņš būs par to, kas Tev ne tikai neinteresē, bet arī riebjas.
Ja man kāds mēģinātu piespiest mācīties matemātiku un pēc tam strādāt saistībā ar to, piemēram, par matemātikas skolotāju, es ne tikai mācību laikā nošautos, bet arī nošautos mani studenti, kad viņi sāktu mācības pie manis!

Tieši mācos par juristu un ja man tas nepatiktu, tad sen visu būtu pametusi pusratā, jo uzskata, ka tā nu ir sfēra, kur nav jēgas mācīties, ja nepatīk, es to neizturētu, ja man nepatiktu, bet tā kā man patīk, tad arī izmocu nepatīkamos priekšmetus, jo darbs man ļoti patīk, kas ar to saistīts. :)