Teātris

Nacionālajā uz Skroderdienām gan es cenšos katru gadu aiziet :) Un nekad neviļos!

ja gribi izsmieties, iesaku stand up izrādi "Optimistika" ar Skuteli :)

Kādas atsauksmes par Dirty Deal Teatro?
Un ja kāda tur bijusi, man jautājums- kādā apģērbā uz turieni iet? Arī uzvalkos un kleitās ar kurpēm?

Izrādē latgola tiešam visu laiku runā tikai latgaliski??

Finita la comedia Dailē
Romeo un Džuljeta Dailē

yesss, es tieši iešu uz "Ļaujiet izšaut", prieks par pozitīvajām atsauksmēm :)

Ieteikt neko neieteikšu, mans viedoklis nederēs, jo es neesmu prasīga pret teātri. No visām izrādēm, ko jebkad esmu redzējusi, man ir tikai viena, kas nepatika - Mirušās dvēseles iekš Nacionālā. Nu, galīgi es to visu nesapratu. :)

esmu, kā izskatās, šeit retā, kura ir absolūta Nacionālā teātra fanāte..
Voiceks, Anna Kareņiņa, Mirušās dvēseles, Arī gudrinieks pārskatās.. respektīvi, visi krievu klasikas darbi, manuprāt, Nacionālajā ir ļoti augstā mākslinieciskajā līmenī! tos baudīt, baudīt un vēlreiz baudīt.
Osedžas zeme arī dikti gāja pie sirds..

Nav sanācis, jo reti esmu Rīgā, bet tagad, kad būšu, vedīšu mammu uz Marlēnu, jo viņa ļoti grib redzēt.
Kāda ir bijusi?

Biju uz Ļaujiet izšaut! pirmizrādi. Izrāde, jā, bija laba, smējos arī dažās vietās, bet vairāk tāpēc, ka man aiz muguras sēdēja vīrietis ar tiešām smieklīgiem smiekliem. Kā jau teicu, izrāde man tīri labi patika, bet tā publika, nu ziniet, ja uz skatuves pasaka vārdu dirsa, tad puszāle jau smieklos locās.
Un arī uz Latgola.lv biju, jā, tur pārsvarā latgaliski, bet saprast var.

Es sen atpakaļ biju uz Mariju Stjuarti un man ļoti patika, sestdien arī noskatījos pa TV3 filmu Elizabete Zelta laikmets, un man arī ļoti patika. Šo izrādi laikam vairs nerāda šobrīd.

Pati pēdējā bija pirms nedēļas "Arī sievietes zaudēja karā", totāls murgs, tik sliktu izrādi neesmu bijusi ;)

pēdejā, ko apmeklēju, bija Pūt Vējiņi, ar Aišu. Nu, man mūzikli kā tādi vispār nepatīk, bet biļetes uzdāvināja, turklāt vēl ļoti labas, kaut kādā 4 rindā. Aiša ļoti centās, malacis, ja viņu nepazītu, nepateiktu, ka viņa nav aktrise.

Grenholma metode ļoti patika.
Visspilgtāk no šogad redzētajām palicis atmiņā Mirušās Dvēseles Nac. teātrī, Serebreņņikova režijā. Super, izgāju no zāles kā transā, pēc tam ilgi bija par ko domāt un atcerēties. Vienīgais, ka gara un bez starpbrīža.

Visšausmīgākā bija Kapusvētku PR, laikam Nacionālajā. Sviests pilnīgākais, kā pašdarbnieku izrādē..un tā aurošana un samākslotā runa, it kā dauņu bars, es atvainojos, zālē sēž, kuri vispār neko nesaprot. Tur gan publika bija pārsvarā pavecāki cilvēki, un man šķiet, ka viņiem tīri labi patika :)