vairs neko nesaprotu

Ar ko iisti shobriid neesi apmierinaata? Konkreeti ar ko?

man uznāk melnie. es nesaprotu kāds ir iemesls, vienkārši nejūtos iederīga mūsdienu sabiedrībā.

Pamēģini kur izrauties no ikdienas. Ja nepatīk sabiedrība aizbrauc uz kādu nomaļāku viesu namu vai kādu SPA centru. Velti laiku mazliet sev, sakopo domas, paskaties uz dzīvi mazliet gaišākām domām un tad jābūt labi :)

Neej sabiedriibaa. Ja ir viirietis, pavadi vairaak laika ar vinju kopaa.

es ļoti daudz ko daru. tikai kad uznāk, tad... ir kaut kas dziļi nepiepildīts un es neticu ka manā nākotnē būs labāk. es varu darīt visu savā labā, bet agrāk vai vēlāk uznāks sajūta ar tukšumu

Tad rodas sajūta ka prasās tev pēc kāda cilvēka blakus. Vai uzminēju?

Saac ar to, ka notici, ka buus labaak naakotnee. Ja neticeesi, sevi noskanjosi, ka nav jeegas dziivot, tad tieshaam neveiksies.

man primārais nav atrast kādu cilvēku blakus. ok, tas nosit nedaudz garīgo, ka teorētiski ar daudziem es saprotos normāli, bet nearvienu ĻOTI labi. domas nepalīdz.. mēģinu, bet šādos brīžos vienīgais ko gribas ir sēdēt un raudāt par kaut ko vārdos neizsakāmu.

vajag mazliet vairāk cerības

varbuut nemaz nevajag saprasties ar visiem ljoti labi... izskataas ka kontakteeshanaas ar citiem visvairaak nomaac tevi. ai, neiespringsti uz to. dari to kas tev patiik un sagaadaa prieku un nedomaa par to kas buus vai nebuus naakotnee. dziivo shodienai.

tas ir tas ko tev vajag, buus shis buus dziivot griba

Es izlasiju un tā arī nesapratu kāpēc raksti, ka bieži gribi pārtraukt dzīvi.

Ir pazudusi jebkāda cerības sajūta.

Pieļauju, ka tas ir par turpmāko tekstu, bet kapec- neatradu iemeslu tevis sacitaja.

Nākotne rādās tumšās krāsās. Liekas ka viss iet greizi.

Nu tā mēdz notikt,kad uznāk besis un tas ir normāli, ka gribas sevi pažēlot (vai lai tagad mēs metamies tevi žēlot?).

it kā ar cilvēkiem spēju atrast kontaktu, bet ar nevienu neveidojas tuvas attiecības.

Vai tad ar visiem jāveidojas tuvām attiecībām? :D Cilvēki tak tāpat lielākoties ir egoisti (neskaitot savas ģimenes)... Un vai tad tu pati esi gatava ''veidot tuvas attiecības'' ar katru, ar kuru ''veidojas kontakts''? (nerunāju tikai par vīrieša-sievietes attiecībām.

nejūtos brīvi lielās kompānijās. jūtos kā sasieta, negribu runāt.

Tātad esi tāda tipa cilvēks, kuram nepatīk lielas kompānijas, kur problēma?

patīk kā izskatos spogulī, bet bildēs un video - resna un pretīga.

Priecājies, ka spogulī sev patīc. Daudziem arī tas nepatīk. Un apšaubu, ka tu katru reizi bildējoties aicini profesionāļus - grimmētājus, fotogrāfus, gaismotājus un vēl noskaņas radītājus. :D Loģiski, ka bildes ir gan ''vauč, šitā būtu visiem jāredz, lūk, te es izskatos patiešām labi'', gan ''tīri tā neko'', gan ''ak šausmas, tikai kaut neviens to neredzētu!!''

nav konkrētas problēmas, vienkārši viss rada milzīgu bezcerību...

Tev tiešām ir reālas problēmas? Varbūt vienkārši rudenim tipiskais nogurums? Pārslodze varbūt?

Man pilnīgi tādi paši "simptomi". Jau ilgu laiku tā ir. It kā, kaut ko iesāku darboties un viss aiziet forši, bet, tad jebkurā brīdī var uzrasties tā bezjēdzības nasta, ka gluži jēgas nav, jo diezvai, kas mainīsies. Ikkatrs vārds, ko pateici pilnībā atspoguļo mani. Bet nu, atvaino, padoma man nav, jo man pašai tā sevis iedvesmošana ir uz neilgu laiku :D

Vo vellos, doāju ka esmu vienīgā, kas šitik stulbi domā, taisās bez maz vai savu dzīvi apraut, tāpēc, ka dotajā brīdi, kkas neapmierina - sāp, pietrūkst, vnk šķiet ka nekam nekad vairs nebūs jēgas!
man pēdējā laikā šīs domas uzmācas bieži, jo pirms nedēļas pajuka attiecības, kur diemžēl vairs neko nevar vērst par labu un tas sāp - gribas kkādu mīļumu... kad ienāk kkāda tāda doma uzreiz iedomājos - nu nē mammai sāpēs,nedrīkstu viņai to nodarīt, un tad vēl ir otrs faktors ka gribu kko aiz sevis atstāt - paliekošu - tas būtu dzīvu dvēselīti, prieku un acu raugu - bērnu! šīs divas lietas palīdz saprast ka nedrīkst tā vienkārši griezt vēnas vai lekt no kruajas! mēs nezina kas ar mums būs nākotnē - ir jācīnās, lai cik bezcerīgi arī neliktos ;)

nu nākotne nav pozitīva, vnk pieņem to. mēs esam paaudze kas visticamāk vecumdienas nepiedzīvos, bet neko nevar darīt.

Nu ja, mums tak visiem vēl atlicis tik mēnesis ko dzīvot. :D

zbis, man tieši nesen palika vieglāk dzīvot un nu jāmirst? :D

Man tas pats! Es tiešām vairs nesaprotu, ko es daru un vai es pareizi daru un vai es vispār kaut ko daru..
Brīžiem sapurinu sevi, bet tad atkal... Bams, viss pa vecam, gribas ierauties sevī un vērot visu notiekošo no savas čaulas, pa mazu spraudziņu.
Bet zinu gan es vienu, man gribas dzīvot un tik daudz labu vēl piedzīvot, tikai īsti nezinu pa kuru ceļu tālāk iet. Būs labi, sāc ar mazām lietām un apzinies savu vērtību, tad skaties tālāk.