Par vardarbību

jā, vīrs nebija mierā ar to, ka virs viņu nemīlu, necienu un nevēlos būt kopā un iesniedzu laulības škiršanas prasību, tāpēc ne smagi, bet norāvos, jo viņam likās, ka viņš mani var piespiest būt kopā (uz to brīdi kopā jau nedzīvojām un viņš mēģināja tikt manā dzīvoklī). rezultāts - 2 lietas policijā un neesmu viņu pus gadu redzējusi.

aaa un viņš neatcerās, ka man kaut ko būtu nodarījis, jo bija dzērumā + afekta stāvoklī (garīgas slimības iespaidā).

man noveicās - fiziski esmu ļoti, ļoti spēcīga, tāpēc dabūju tikai dažus zilumus, nobrāzumus, un žņaugšanas pēdas uz kakla.

no itkā? kā to saprast?
pati nekad neesmu to piedzīvojusi, un, protams, negribētu. vienreiz draugs sadusmojās un nedaudz pagrūda gultā, jo pati uzvedos kā histēriķa. pēc tam atvainojās kā traks. man tas nelikās nekas tāds, bet laikam viņam kā vīriešu cilvēkam tas likās, ka bezmazvai pacēlis roku. ja ko tādu piedzīvotu reāli, tiešām sišanu, tad gan lai cik es mīlētu to cilvēku, ietu prom. jo tā nebūtu nekāda dzīve tad. bailes, ka tik nenokaitini, ka tik neiesit.

nu jā, un jāpiemin, ka esmu sieviete pret kuru vīrietis var pacelt roku tikai vienu reizi dzīvē.
uzskatu, ka tā ir viena no retajām lietām, uz ko NEDRĪKST sadzīvot.

Man pašai,tfu tfu tfu,tā nav bijis.
Bet esmu bijusi ''apkārt'' vardarbībai.
Mana mamma vairākkārt stāstījusi,ka tēvs viņu sita tik ļoti,ka viņa katru mēnesi gulēja slimnīcā ar smadzeņu satricinājumiem,zilumiem,utt,līdz viņa vienkārši aizbēga. Negribu pat iedomāties.
Bija man viena draudzene,kuras draugs viņu sita,(nezināju to,viņa nekad neko neteica) reiz viņa 2os naktī atskrēja pie manis galīgi asiņaina,teica lai izsaucu ātros,pēctam tas viņas draugs izsita man mājai logu,kad teicu,ka viņa pie manis nav.
Negribu stāstīt visus gadījumus,bet man tas liekas šausmīgi un ja tā padomā,es to daudz savā dzīvē esmu redzējusi.
Ļoti žēl tās sievietes kurām kaut kas tāds ir jāpiedzīvo. Ir jau arī dzirdēti gadījumi,ka sievas klopē vīrus un tā pamatīgi.. bet tas ir cits stāsts.

Ir jau arī dzirdēti gadījumi,ka sievas klopē vīrus un tā pamatīgi.. bet tas ir cits stāsts.

jā, ir tādi gadījumi, ka ir otrādāk, kas, pēc manām domām, nav mazāk šausmīgi.

zili_rudzi,tieši tā. Tik pat nepieņemami.

Pati neesmu saskārusies, bet ir pazīstama jau pavecāka sieviete,kuru visu laiku sit viņas civilvīrs, vēl pie tam dzer. Ir reizes, kad viņa zvana manai mammai un sūdzas, esam zvanījuši sociālajiem darbiniekiem, jo viņa ir paveca un vientuļniece, bet tas civilvīrs ir kādus 15 gadus jaunāks, izskatās, ka pati neko negrib iesākt vai arī baidās, esam teikuši, lai sauc policiju, nomaina dzīvokļa atslēgas un nelaiž iekšā, jo tas ir viņas dzīvoklis.

pati tieshi neesmu saskaarusies, bet vienu manu draudzeni nogalinaaja vinjas viirs, jo vinja izskjirties gribeeja no vinja. pats skumjaakais, ka vinja vecaaki paliidzeeja vinjam atpirkties no policijas un to gadiijumu pasludinaaja par pashnaaviibu. staasta moraale - ja beedz no kretiina, kas tevi sit, peec tam nekaadaa gadiijumaa neatgriezies viena dziivoklii panjemt mantas.

kopumā vardarbību neatbalstu,bet citreiz sievietes ir gan pelnījušas,ka viņām "uzšauj"
piemēram,man bija reiz pazīstama meitene,normāls skuķis līdz vienā dienā hujakš kkas notika. Kā bijām izklaidēties vai kaut vai tāpat iedzērām kādu glāzi sākās visādas lietas no viņas puses(neminēšu konkrēti nav vajadzība),kas visvairāk cieta? viņas puisis.

ļoti bieži mēs spēlējam uz to,ka redz vīrietis jau nesitīs sievieti,kaut vai iesaistoties kautiņā,kur divi vīrieši cīkstas.

Nesaprotu tās sievietes,kuras paliek ar vīrieti kopā tad,kad tas ir iesitis,nu nesaprotu,kā var necienīt sevi. Tas tiešām ir briesmīgi,ja gadās kko tādu piedzīvot. Pati savā ģimenē esmu redzējusi daudz vardarbībās no patēva puses,tāpēc ir bail no tādiem cilvēkiem.

Piekrītu nazic. Dažas tomēr ir pelnījušas pļauku.

Arī es esmu dabūjusi "pa kaklu" no sava ex, bet tikai tāpēc, ka pati izporovocēju.

Septiņus gadus mamma pacieta to visu,izbeidzās tas viss tikai tāpēc,ka tas vīrietis aizbrauca uz ārzemēm. Daudz esmu viņai prasījusi,kāpēc viņa to pacieta un pieļāva,vienīgais ko viņa varēja atbildēt bija ''nezinu''

Mani arī paldies dievam nevis nav sitis tpu tpu tpu. Bet ir vairāki gadījumi, kad zinu, ka draudzeni sit viņas draugs. Bet neko jau nevar iesākt. Uz jautājumu kāda velna pēc neej prom, seko atbilde "jo mīlu...". Tas ir ļoti ļoti skumji.

es vispār nezinātu ko darīt, ja cilvēks pie kura meklēju patvērumu, stipro plecu, pie sava tuvākā - vīrieša , viņš paceltu pret mani roku. man tas būtu, manuprāt, vairāk emocionāli sāpīgi kā fiziski.

ja sieviete pati uzlec virsuu ar kulakiem kauties, tad peec tam vinja nedriikst raudaat, ka dabuuja pa muti. taalaak par pljauku nekad nevajadzeetu iet.

paceļu

Bet ir vairāki gadījumi, kad zinu, ka draudzeni sit viņas draugs. Bet neko jau nevar iesākt. Uz jautājumu kāda velna pēc neej prom, seko atbilde "jo mīlu...". Tas ir ļoti ļoti skumji.

demoiselle, tas nav skumji, it nemaz! Tas ir stulbums. Milzīgs stulbums no tavas draudzenes puses.

Nekad nav nācies saskarties ar fizisku vardarbību ne savās, ne man tuvo cilvēku attiecībās. Pret mani roku varētu pacelt vienreiz, jo aizietu atpakaļ neskatīdamās. Kaut nedomāju, ka tas kādreiz notiktu, jo nepiesaistu tāda tipa vīriešus, vai, pareizāk sakot, izvairos no tādiem, kam ir kaut mazākās agresijas pazīmes. Man ir milzīgs riebums pret vardarbību, jebkāda veida un pret jebkuru, tas ir nepieņemami un lieki.

Tomēr manas mammas paziņu lokā ir divas sievietes, kuras vienmēr ir bijušas vardarbīgās attiecībās. Bet te jau man liekas labi der teiciens, ka, ja sievieti sit jau piektais vīrs, tad tā jau nav vīrieša vaina..

Jā, diemžēl, esmu saskārusies ar to ģimenē, nevienam nenovēlu dzīvot tādos apstākļos, ka nezini, kurā dienā un kurā brīdī vnk. vari ''atrauties''. Tikai vienu reizi pati izjutu to uz savas ādas, ja nebūtu bijis, kas aizstāv, tad, goda vārds, nezinu, kas ar mani būtu noticis, tiku cauri ar pamatīgu izbīli un zilumu zem acs, tad vēl biju maza, noraudāju visu nakti un nomierinājos. Tajā brīdī nozvērējos, ka NEKAD neviens pret mani roku nepacels! Pietiekoši tiku redzējusi, dzirdējusi, tādos apstākļos dzīvot vairs netaisos, kur nu vēl ļaut bērnam iet tam pašam cauri. Vienalga- mīlu, nemīlu, uzreiz būtu prom no tāda cilvēka, jo nekas tāds nav piedodams.

Cita lieta- ja es atļautos dusmās iepļaukāt savu vīrieti un saņemtu pļauku pretī, dabūtu, ko pelnījusi.