Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

battlefield

 
Reitings 160
Reģ: 06.10.2011
Draudzene facebookā ielika Jordin Sparks - Battlefield, tā nu es atvēru, sāku klausīties lirikas un tā aizdomājos.. Par lepnumu, par nenormālajiem strīdiem attiecībās, par neko. Tāds sniega bumbas efekts, sīkumi, sīkumi, beigās jau lielas lietas un milzīgi strīdi.
Surely I'm not the only one.

Vai reāli ir iespējams mīlēt kādu, ko Tu mazliet neciet? Tik daudz kaitinošu sīkumu, un lielāku lietu, nesaskaņas, kašķi, divi smagi raksturi un katrs uzskata, ka tikai viņam taisnība. Jautājums, vai tur var eksistēt mīlestība, vai arī tā ir vien pieķeršanās, bailes no vientulības?

Dažkārt šķiet, ka pārspīlēju un buru drāmu ne no kā. Citos rītos šķiet, ka labāk mukt prom un glābt sevi, kamēr var no tā visa, kas tur notiek. Tad ir vakari, kad viss ir mīļi un jauki. Vai tam ir jābūt 50 uz 50, vai arī veselīgās attiecībās labais tomēr ir vairāk? Es vairs neatceros, kā bija iepriekš..
14.11.2012 22:35 |
 
Reitings 4183
Reģ: 06.05.2012
tas ir normāli :) tikai caur strīdiem attiecības attīstās.
14.11.2012 22:47 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Skatoties pēc savas pieredzes, saku, ka var pastāvēt mīlestība arī tad, ja ir briesmīgi kašķi. Un tā mīlestība arī ir tas, kas palīdzēs tikt visam pāri, palikt kopā un nenosist vienam otru :)
14.11.2012 22:51 |
 
Reitings 160
Reģ: 06.10.2011
Man zūd cerība, ka mēs vēl spējam normāli komunicēt. Un ir tāda nemitīgā dilemma, vai es pārspīlēju, vai viņš patiesi man liek mainīties un kļūt par cilvēku, kāda negribu būt. Tik. daudz. jautājumu. bāc. :D
14.11.2012 23:00 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Cik ilgi esat kopā?
Šie strīdi patiesībā nav tāda deķīša vilkšana katram uz savu pusi? Nu tāda kā neapzināta cīņa attiecībās par varu?
14.11.2012 23:02 |
 
Reitings 847
Reģ: 29.01.2009
es kā izlasīju nosaukumu, nodomāju ka būs runa par to spēli :D:D kur tanki, hellīši :D
14.11.2012 23:03 |
 
Reitings 160
Reģ: 06.10.2011
Pārāk neilgi, kā teica mana draudzene, lai būtu tik smagi jau.

Nezinu, man personīgi šķiet, ka man to varu tik ļoti nevajag. Vienmēr saku, ka nu, katrs esam citādāks, es to pieņemu, pieņem mani. Nepatīk kasīties, katram sava taisnība. Viņš atkal vislaik cenšas pierādīt savu taisnību; pārmet man, ka neeju laukā no komforta zonas, nenāku viņam pretī. Tā vien šķiet, ka es vienīgā eju.

Tehniski jau esam šķīrušies kādus divus mēnešus. Reāli kontakts ir joprojām un joprojām cenšamies lāpīt tās attiecības. Tā šķiršanās tikai tāda formalitāte. Ir dienas, kad prasu sev, kāpēc. Ir dienas, kad par visām varītēm gribu visu izrisināt un salāpit. Bet pavisam pamest nespēju. Silly, silly, silly me.

Itkā pati zinu, ka nav ko, un nevajag, bet dažbrīd sāku domāt, ka varbūt kļūdos un viss ir baigi forši. Viņš jau, protams, lobējot savas intereses, nemitīgi met savu keyphrase laukā: nebur drāmu. :D
14.11.2012 23:06 |
 
Reitings 3995
Reģ: 11.07.2009
Man līdzīgi un tas ir ļoti smagi, kad jāšķiras - abi mirkstam asarās :( nekur netiekam viens no otra prom.
14.11.2012 23:23 |
 
Reitings 1854
Reģ: 01.08.2011
es jau domāju, ka būs par spēli battlefield.
I am dissapoint
14.11.2012 23:30 |
 
Reitings 160
Reģ: 06.10.2011
Es jūtos ļoti.. destruktīvi. Pati pret sevi.

Tam tā nebūtu jābūt, right? Veselīgas attiecības atnes vairāk prieka, kā stresa, right?

Jā, Elīn, bija tāda situācija. Kad pirmoreizi viņu pametu, pati pēc tam pusstundu klēpī raudāju. :D
14.11.2012 23:32 |
 
Reitings 4183
Reģ: 06.05.2012
izskatās, ka taisi drāmu.
chill out. baudi attiecības
14.11.2012 23:32 |
 
Reitings 60
Reģ: 20.04.2011
Njā, pazīstama situācija... Agrākajās attiecībās bija tāpat - strīds pie katra vārda. Vienlaicīgi gan mīlēju, gan ienīdu. Visu laiku tikai stīdi, strīdi, strīdi, paliku par tāāāādu fūriju, ka ar laiku sāku saprast, ka tā nu neesmu es, ka ir kaut kas jādara. Ļoti ilgi domāju par šķiršanos, bet nespēju saņemties, jo, kā jau te minēja, kā teicu, ka eju prom, tā jau pati pēc pusstundas mirku asarās par to, ka bez viņa nevaru. Un tā uz riņķi, līdz lūzuma punktā sapratu, ka ir jāšķiras, kamēr neesam nosituši viens otru, ko saņēmos un izdarīju, kaut mīēju ļoti. Bet tajās attiecībās problēma bija tā, ka pusis bija tāds..... nekāds, ne kā vīrietis. Sapratu, ka man ļoti neapmierina tas, ka viņš nespēj rīkoties kā īsts vīrietis, tajās attiecībās es jutos, ka esam mainītās lomās, uz tā pamata arī bija lieli kašķi, kas noveda līdz šķiršanai. Pēc tam tik sapratu, ka viss notika tikai uz labu, jo pēc kāda laika satiku normālu Vīrieti, kas par mani rūpējas, atbalsta, palīdz utt., taču arī šeit neiztikt bez kašķiem-histērijām no manas puses, jo tagad, pēc iepriekš gūtās pieredzes, jūtos, it kā mani liktu zem tupeles, par ko arī strīdamies... Bet tā reāli domājot, pec tam, kad strīda karstums pārgājis, saprotu, ka nemaz tik traki nav, ka es kā sieviete, dažos gadījumos varu vnk pārkārt kājas pār galda malu un šūpot tās, ne par ko neuztraucoties, jo zinu, ka mans vīrietis tiks galā ar problēmu. Tāpēc tagad cītīgi audzinu savu raksturu, un ja jūtu, ka aizsvilstos, tad eju pabraukāties ar mašīnu :D un tad nepaiet ne pusstunda, kad jau saņemu īsziņu, lai braucu mājās :D žēl, protams, ka arī šajās manās attiecībās vēl ir kkādi iepriekšējo attiecību elementi palikuši, bet saprotu, ka tos iznīdēt varu tikai es, jo tas nāk no manas puses, un tad jau viss būs ok.


Ar šo visu garo penteri gribēju pateikt, vismaz pēc savas pieredzes, ka katram cilvēkam, manuprāt, dzīvē ir jāpieredz tādas smagas attiecības -ar strīdiem, histērijām u.tml. lietām, lai cilvēks pakāpeniski saprastu, ko viņš vēlas no attiecībām, kādu cilvēku viņš grib sev blakus.
15.11.2012 10:35 |
 
Reitings 60
Reģ: 20.04.2011
Atvainojos, ka tik gari, atmiņu plūdi :D
15.11.2012 10:37 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
ja tu otru cilvēku neciet, tad tu viņu arī nemīli. tas ir vnk tad palicis pieradums, atmiņas par labajiem laikiem. normālās attiecībās par sīkumiem nekasās, jo tad vismazākais strīds parasti noved arī - viss šķiramies. bet pēc minūtes viss ok. daudziem arī ir šāda veida attiecības, bet, cik tās ir dzīvotspējīgas un ilgalaicīgas? gadu gadiem dienu dienu strīdoties mēs vnk nogurstam un apnīkam viens otram. ir jāizvērtē, kad srīdēties, ar ko un par ko un kādā veidā to darīt. pirms strīdēties vajag padomāt, kā tas ietekmēs jūsu attiecības.
15.11.2012 13:42 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Varbūt vienkārši ņem to visu vieglāk? Varbūt tiešām taisi drāmu ne no kā? Ja izšķirties ir tik grūti un nevienam īsti to negribas, tad varbūt tas nemaz nav jādara. Varbūt tu vienkārši jūties slikti un tāpēc arī attiecības iet grīstē, nevis attiecības ir iemesls sliktajai pašsajūtai.
Padomā, tu justo laimīga bez šīm attiecībām (ilgtermiņā, nevis pirmo mēnesi pēc šķiršanās, kas gandrīz vienmēr ir ļoti, ļoti sāpīgs)?
15.11.2012 22:06 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits