piedošana

varētu piedot visu :)

p.s. bet vēlme saglabāt attiecības ar šo cilvēku varētu mainīties :) protams, ja tas būtu mīļotais cilvēks domāju, ka būtu kopā, jo vienkārši bez viņa nevarētu, bet ja kāda draudzene, tad draudzība būtu vienaldzīga

krapshanu.... esmu parak ljaunatminiga un nespetu aizmirst tadu pardarijumu un attiecibas izjuktu,jo estu nost sevi un otru.. to toch zinu,ka nespetu piedot...

Nodevību, krāpšanu. Nu, tieši no vīrieša. Jo, manuprāt, krāpšana ir tāds principa jautājums, nevis kaut kas, kas atgadās. Vienmēr to daru skaidru arī vīrietim, ka to es nepieļaušu.

Draudzenēm, citiem cilvēkiem.. nodevību, laikam. Nē nu, piedodu jau visu, bet neaizmirstu un tas maina to, kā pret cilvēku izturos, vai uzticos, vai nē..

nodevību un krāpšanu es varetu piedot, bet aizmirst nē, un attiecības būtu ar to arī izbeigtas.

No vīrieša puses- krāpšanu, sišanu
No citiem-lietas,kas saistītas ar ģimeni

Mīļotajam vīrietim nekad nepiedotu divas lietas: krāpšanu un rokas pacelšanu pret mani. Uzskatu, ka tās nav lietas, kas ''notiek netīšām'' un uzskatu, ja darīja vienu reizi, tad darīs otru un ja vispār varēja man ko tādu izdarīt vienu reizi, tad nemīl mani.
Draudzenei nekad nepiedotu nodevību. Man nav vajadzīga draudzene, kas ir spējīga mani nodot.

derētu atcerēties, ka krāpšana ir zem "viena pagale nekad nedeg"

draugam noteikti krāpšanu un nodevību,jo man ir ļoti svarīgi, lai varu viņam uzticēties un paļauties.
draudzenēm arī nodevību.

vēl draudzenēm, ja kāda izdomātu saieties ar manu bijušo, tas būtu pretīgi.

krāpšana ir zem "viena pagale nekad nedeg"

Es laikam piekrītu šim. Protams, ne vienmēr ( ir jau arī hroniskie apkārtstaigātāji), bet bieži vien tiešām krāpj tāpēc, ka attiecībās kaut kas ne tā - un pie tā jau abi vainīgi parasti. Tāpēc es tik droši neteiktu, ka krāpšanu nevarētu piedot pieļauju, ka varētu būt gadījumi, kad varētu pārkāpt savam aizskartajam ego... Bet tad ļoti jāizvērtē, vai tas ir vajadzīgs...

Es pati nevarētu piedot vardarbību pret sevi/savu ģimeni, vispār jebko kas vērsts pret manu ģimeni un melošanu nopietnos jautājumos vai ilgstoši...

Vai es varētu piedot draudzenei nodevību? Varēt varētu, bet diez vai tas ir vajadzīgs, kā jau meitenes te teica :)

Ceru, ka nevienai no mums nenāksies saskarties ar ko līdzīgu! :)

Piedot ir viens, bet aizmirst..
Jā, es laikam piedotu visu, pašalaik nevaru iedomāties neko tādu, ko nevarētu piedot, droši vien, ja padomātu, kaut kas ienāktu prātā.
Bet aizmirst.. Nekad. Lai kā es no sirds piedotu, esmu no cilvēkiem, kura uzticību jebkādā ziņā ir ļoti viegli pazaudēt, atgūt gandrīz neiespējami. Tas laikam arī mans mīnuss, bet tieši tāpēc man tuvākā draugu lokā ir patiesi cilvēki.

Piedot varu visu. :)

Krāpšanu, vardarbību, pazemojumus, izmantošanu.

Neesmu ļaunatminīgs,viegli piedodu, un domāju nav tādu situāciju,kurā nevarētu piedot..Jo krāpšanu manā gadījumā var atskaitīt atkrīt,jo nedomāju,ka kāda spētu mani krāpt.Sievietēm ir labi attīstīta intuīcija,viņa intuitīvi justu/jūt ,ka cumshot viņu Vanšu tilta nomestu:)

Nepiedotu puisim krāpšanu (gan fizisko gan emocionālo). Bet citam cilvēkam, divkosību.

Vardarbību, krāpšanu/nodevību no mīļotā cilvēka puses. Līdz ar šīm lietām attiecībām arī būtu beigas, jo vardarbība tas jau pats par sevi saprotams, bet krāpšana - nespēju es iedomāties, kā varētu piedot cilvēkam tādu soli un kāpēc man būtu vispār tas jāpiedod, ja pati šādu soli nepieļauju pat domās?! Piederu pie tām, kuras uzskata, ka, ja krāpj vienu reizi, tad tas atkārtosies.

Kādreiz domāju, ka pāru attiecībās nekad nepiedošu krāpšanu un rokas pacelšanu. Izrādījās, ka krāpšanu vēl varu piedot, bet īsti līdz galam neaizmirsu.. tad jau laikam neskaitās?! Bet jā, rokas pacelšanu nepiedevu.

Draudzeņu attiecībās aukliņa ir īsāka - nepiedodu nekādu nodevību. Tā jau man grūti cilvēkiem uzticēties, bet ja vēl manu uzticības stariņu salauž, tad nu neko - man ir liela ģimene, māsa vienmēr būs mana labākā draudzene :)

Esmu spējīgs piedot visu, bet jautājums, vai paliksim pēc tā kopā? :D

Pirmkārt vienmēr jānovērtē apstākļi, pie kuriem "gadījums" noticies/iestājies. Izvērtējot apstākļus arī tiktu izvērtēts cik ļoti attiecīgais "gadījums" izmainītu attiecības. Pagaidām neredzu neko tādu, ko nevarētu izrunāt un labot, ja abi ir gatavi strādāt pie attiecībām. Kaut gan, ja tas jau notiek, tad nekas "kreiss" arī nenotiktu, lai būtu pamats iestāties kādam no nepatīkamajiem "gadījumiem".

Kā nepatīkamus "gadījumus" varu nosaukt - neuzticība, slimīga greizsirdība, ierobežošana, savas gribas uzspiešana, meli, agresija, bērnišķīgums (sliktā nozīmē), netīrās veļas mazgāšana sabiedrībā (radu, draugu kompānijā), nepamatots ietiepīgums un sturgalvība, nespēja iziet uz kompromisiem, necenšanās. Mazliet novirzījos no tēmas .. :D

PS Viss manis nosauktais ir atkarīgs no attiecīgās sliktās īpašības "devas" .. mazās devās tas ir ok un pat padara dzīvi interesantāku .. izņemot krāpšanu ofc .. par to vienmēr esmu teicis:" Tu vari mani krāpt, ja Tev tas nepieciešams un vēlies, bet brīdī, kad es to uzzināšu, kļūsi par brīvu sievieti." Respektīvi - dari tā, lai es to nekad neuzzinu :D

Nezinu kā rīkotos realitātē, bet tagad domāju, ka nepiedotu krāpšanu, nodevību, vardarbību.

Lai gan apkārtējo pieredze rāda, ka piedod pat visnereālākās lietas.... nesen viens pazīstams čalis neieradās uz savām kāzām, jo aizdzērās tā, ka neatceras vispār neko, visi radi pei zaksa gaida, topošā sieva ar ugunsdzesejiem uzlauž dzīvokļa durvis... a tur nevinea nav... čalis pēc 5h ieslēdza tel un pateica, ka guļ kaut kur uz soliņa un neizn kur atrodās ( parasti čalis ar alco neairaujas, ir kluss un kārtigs)..... man pamešana pie altāra šķita trakāka nekā krāpšana, kad man to izstāstija, BET nu neko.. pārītis apprecējās tomēr... :D