Situācija šāda: attiecības bija vairāk kā 4 gadus, seko- šķiršanās, sākām dzīvot katrs savā valstī, un tgd atgriežoties mājās satikāmies_ un visas jūtas kuras šo 6 mēn laikā centos aizmirst, centos ieskaidrot ka nekas nevar būt, viss jāaizmirst_ vnk vienā dienā, pie pirmās satikšanās izrāvās ārā_ un abi pārlaimīgi pavadījām visas brīvdienas kopā, un tgd saprotam ka nevaram viens bez otra.
bet... ja reiz bija šķiršanās, tad protams, ka attiecības nebija ideālas, un gājis visādi.
pa šiem 6 mēn iepazinos ar vienu puisis (nav bijušu skūpstu utt), un šim ļoti patīku, un saprotu ja gribu labu, nopietnu draugu, kuram ballītes nav vajadzīgas, dzer ļoti reti, tad jāizvēlas viņš, bet man nav dzirkstelītes. prāts saka, ka jāmēģina ar šo cilvēku, bet sirds tik domā par to otru...
bet ja izvēlēšos veco mīlestību, ar kuru gājis visādi, kurš var iedzert vairāk kā vajag, vai neatbraukt kad solījis, bet pret viņu man ir nopietnas jūtas.
ko jūs darītu šādā situācija, un vai kādai ir bijis kas līdzīgs?