Esmu ļoti greizsirdīga!

 
10 gadi
Reitings 3997
Reģ: 11.07.2009
Sveikas maitenes, vēršos pēc palīdzības, jo es vairs nezinu, kur likties, es jūtu, ka tā "apēd" manu mīlestību.

Stāsts ir sekojoš, esmu kopā ar draugu 1 gadu, rit jau otrais. Man liekas, ka problēma ir manī, bet esmu gaužām apjukisi. Esmu ļoti griezirdīga uz citiem cilvēkiem viņa dzīvē, vienmēr gribas būt pirmajā vietā, lai viss notiek pēc mana prāta, ja nenotiek, es ļoti sapsihojos un kļūstu agresīva vārda vistiešākajā nozīmē - ārdos, situ, psihoju, mēģinu aizvainot! Pēc tam nožēloju, skrienu atvainoties, līdz šim man viss tiek piedots, bet baidos, ka tā ilgi nebūs. Visvairāk es esmu greizsirdīga uz viņa tā sauktajām "draudznēm", viņam tādas ir daudz, un viņš ir cilvēks, kam gribas visiem palīdzēt. Mani tas kaitina, jo negribas, lai viņš rūpējas par svešām sievietēm. Visvairāk sadusmojos, ja viņš atceļ mūsu tikšanos dēļ, kādas draudzenes, kura nonākusi problēmā. Vakar viņa kolēģe nonāca slimnīca, mums bija sarunāts satikties, bet viņš atcēla, jo jābrauc pie viņas ciemos. Attaisnojās, ka mani, taču redzot katru dienu. Tas ir tikai viens gadījums. Vakar sacēlu traci, beigās viņš pateica, ka viņam mīļums uz mani nedarbojoties, pat vienā frāzē izmeta, ka ispējams vairs nemīl mani. Es protams ļoti pārdzīvoju, aizgāju uz baseinu, izvēdināju galvu, piekritu šķirties. Savukārt tad viņš mani nelaida prom. Palikām kopā, centīsimies abi.

Esmu apjukusi, vai manas prasības tik ļoti nerūpēties par visām pasaules sievietēm ir pārspīlēta? Vai tas ir egoistiski? Man nepatīk šāda viņa attieksme, jo manuprāt viņš pret tām "vienkārši draudzenēm" izturās pārāk laipni. Esmu teikusi, ka viena viņa draudzene man īpaši nepatīk, bet ļoti bieži, kad ejam kaut kur divatā, tiek piedāvāts aicināt šo draudzeni un viņas draugu līdzi. Esmu teikusi, lai tā nedara, bet neņem vērā.

Es vnk mirstu no domas, ka viņš savu uzmanību veltīs citai, tai laikā, kad varētu būt kopā ar mani. Pārmetu, ka gan jau uz slimnīcu meitenei puķi aizvedīs, bet man viņš nepērk! Uz, ko saņēmu atbildi - man mīļums uz tevi nedarbojas.
Šodien ieraudzīju, ka tā meitene viņam k-ko facebookā komentējusi, un es no dusmām gandrīz uzplīsu, bet nu savaldījos.

Nepatīk, ka viņam ir tik daudz sieviešu draudzeņu.

Esmu prasījusi, vai viņam tās draudzenes patīk, bet vnm saņemu noliedzošu atbildi. Bet man ir aizdomas, ka patīk gan. Mums ir interesants attiecību stāsts, bet kad viņš bija kopā ar savu bijušo, es biju šāda vnk draudzene, kurai viņš bieži rakstīja. Tiesa, toreiz man simpātiju nebija un ar puisi sagāju kopā, kad jau viņš bija izšķīries un gadu nebijām tikušies.
Varbūt tieši tāpēc arī esmu tik greizsirdīga.

Ko man darīt?
14.11.2012 16:50 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Par greizsirdību es īsti neko nevaru teikt, jo man nav īsti bijis iemesls būt tādai, bet par psihošanu gan varu pateikt. Pirms dažiem gadiem manas attiecības bija uz izjukšanas robežas, man likās, ka viņš necenšas, izturas pret mani kā pret pašsaprotamu, nekad vairs nesamīļo un es par to psihoju - taisīju histērijas, raudāju, apsaukājos, nerunāju, pārmetu, audzināju un biju stingri pārliecināta, ka man ir taisnība un visas tiesības tā izturēties. Domāju, ka ilgi mūsu attiecības vairs nebūtu turpinājušās, ja labākais draugs man nebūtu atvēris acis un tā arī pateicis (kad to pašu mēģināja teikt mans vīrietis, neklausījos viņā): "Tu neredzi, ko tu dari? Tavam vīrietim negribas nākt mājās un dot tev buču, jo tu visu laiku esi histērijā un dusmīga uz viņu. Viņam liekas, ka viņš nav labs tev un ka nemaz nav vērts censties. Tu pati izdomā visas savas problēmas. Izmaini savu attieksmi un arī viņā mainīsies tas, kas tev nepatīk.Ej mājās un mīli savu vīrieti, nevis dzīvo kara laukā un pārmet katru sīkumu!" Tas man iedeva kā ar bomi pa pieri. Tajā vakarā aizgāju mājās un pajautāju savam vīrieti, vai tiešām tas viss tā ir un izrādījās, ka jā, tikai es visu laiku biju tik ļoti pārņemta ar savu taisnību un principiem, ka nepamanīju, kā otrs jūtas.
Protams, nekas nemainījās pilnībā viena vakara laikā, bet es kārtīgi sevi audzināju, tiešām pie katra vārda piedomāju, vai man tas tiešām ir jāsaka. Nu lūk, kopš tā laika ir pagājuši gadi 2 vai 3, vasarā apprecējāmies un viss ir forši. Bet zinu, ka pati no sevis toreiz nebūtu neko sapratusi un mūsu attiecības būtu izjukušas, ja es nemainītos... Esam runājuši, ka viņam tas jau bija tik tālu sakāpis, ka vēl mazliet un miers atnākot mājās būtu kļuvis svarīgāks par mūsu attiecībām...
14.11.2012 20:06 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Patiesībā, manuprāt, visas attiecību problēmas var atrisināt uzdodot sev vienu jautājumu - vai es varu samierināties ar esošo situāciju un nepārmest otram neko vai nē? Ja vari, tad tā arī dari, ja nevari - jāšķiras, jo otru cilvēku nevar un nevajag mainīt. Tad labāk atrast kādu piemērotāku :)
14.11.2012 20:08 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
Ebe, cik patiess stāsts, aizķēra sirdi
14.11.2012 20:12 |
 
Reitings 7704
Reģ: 13.03.2012
Ebe, prieks, ka viss nokārtojās :)
14.11.2012 20:26 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
Paldies, meitenes, par labajiem vārdiem! :) Man pašai arī ir milzīgs prieks, ka viss tagad ir nokārtojies un ka toreiz neviens no mums neaizmuka pie pirmajām grūtībām. Tagad pat ir tāds savā ziņā skumjš joks draugam iegājies: "Nu trakāk kā toreiz jau nebūs, vai ne?" :D
14.11.2012 20:40 |
 
Reitings 2715
Reģ: 12.09.2012
tpu, vīram, ne draugam :D
14.11.2012 20:40 |
 
Reitings 803
Reģ: 23.05.2011
nē, nu ja manam vīrietim visu laiku būtu kāda cita par ko parūpēties, zvanītos citām 10x dienā, tad es atvainojos, man nevajag. es saprastu, ja būtu kāda draudzene, ar kuru labākas attiecības, bet ne skriet , ķert , grābt dēļ citām, bet uz tevi visp nekas. un par to seksu, nu neticās, ka viņam negribas. tu pirms tams biji nevainīga, ka sāp? zinu, ka man sākumā sāpēja un domāju, kā var patikt, bet tas viss ar laiku un praksi nāk. noteikti izseksojas pie savām draudzenītēm.
14.11.2012 21:00 |
 
10 gadi
Reitings 3997
Reģ: 11.07.2009
Avene, jā biju neveinīga.


Nē, tās draudzenes nav no skolas laikiem, bet kolēģes un dažos pasākumos satiktās, kad nebijām kopā.

Parunājām, pastāstīju, kas mani sāpina, viņš kā jūtos es. Mēģināsim laboties, es jau ar pārspīlēju, nav jau tik traki, vēl pagājušo nedēļ man puķi uzdāvāja un jaukas vakariņas sveču gaismā sarīkoja.... :(

Viņš teica, ka man taisnība, ka nerūpēsies vairs tik daudz par citām. Es apsolīju valdīties. Redzēs, kā mums ies. Mēģināsim :)

Paldies visām par atbildēm :)
14.11.2012 23:13 |
 
Reitings 1531
Reģ: 29.01.2009
Man šķiet, ka tu esi jauna. Cik tev gadi, ja drīkst zināt? :)

Lasu un atceros sevi, kad man bija 18. Vispirms viņš bija greizsirdīgs, pēcāk es. Un tad man sākās psihi utt. Protams, pagale viena nedeg, arī puisis bija vainīgs, jo tiešām bija palaidies un uztvēra mani kā pašsaprotamu, bet es biju DRAUSMĪGA :D Tās attiecības bija laba skola. Tagad, veidojot attiecības, ļoti piedomāju pie tā ko saku un par ko dusmojos. Un zin, izrādās, ka nav nemaz tik daudz jādusmojas :D
14.11.2012 23:32 |
 
Reitings 152
Reģ: 29.01.2009
Oi, man diezgan līdzīgi ir ar to greizsirdību. Un agrāk es arī psihoju par katru sīkumu tā pat kā tu. Un draugam tas ļoooti nepatika, ar to tiešām biju ļoti nolaidusi mūsu attiecības. Kad pienāca lūzuma punkts, izrunājāmies, es pateicu, ka centīšos mainīties utt.. un to arī darīju un daru un tiešām sanāk :-) Tā kā pacenties arī tu.. tas viss ir galvā! Un ja tev tiešām būs bail pazaudēt savu draugu, un ja tu tiešām viņu mīli un zini, kā viņam tas sāp, kad tu tā dari (jo tā reāli arī ir), tu nekad vairs scēnas netaisīsi!
Tā kā iesaku izrunāties ar draugu un tiešām arī pašai censties mainīties! Neviens cits tev nepalīdzēs, kā vien tu pati.
Veiksmi!
15.11.2012 01:47 |
 
Reitings 152
Reģ: 29.01.2009
Un par tām greizsirdībām - atceries, ka TU ar viņu esi kopā un nevis viņa draudzenes. Tā kā tu viņam esi pirmajā vietā!!
15.11.2012 01:51 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
tā tu tiešām savas attiecības nogalināsi. padomā par to labi, nevis čīksti. meklē sevī spēku un atrisini šīs situācijas. beidz vnk rīkot histērijas. atceros, ka vienās attiecībās es arī nevarēju sevi valdīt. goda vārds, tas cilvēks mani traku padarīja. es varēju sākt psihot par visu, ātri aizsvilos. un jā protams, ka tās attiecības izjuka, lai gan protams, viņš arī nebija bez vainas pie manas psihošanas. nu tālākās attiecībās es vnk neielaidu šo ļaunumu. tfu tfu tfū bet tagad viss ir mierīgi un labi, es neuzvelkos un nepsihoju. nezinu, kkā sapratu, ka tā nevar dzīvot. ja nav saskaņa un saderība ar cilvēku, tad nav. ja jūsu domas nesakrīt pārāk svarīgos jautājumos un nevioens negrasās piekāpties, tad diemžēl ir jāškirās. savādāk tiem grābekļiem kāps virsū atkal un atkal. ko es ar to gribēju teikt?strādā ar sevi. kad tev iekšā viss vārās, atrodi kādu nodarbi. es vnk, ja nevarēju kko izturēt, kaut vai ja man ilglaicīgi neceļ telefonu, un es ļoti gaidu sms (nu šādas problēmas bija agrāk), es vnk gāju gulēt, skatījos tv, lai par to nedomātu. un laiks pats visu saliek pa savām vietām. tavs draugs arī nerīkojas gluži pareizi. galu galā viņam ir jāsaprot, ka viņš ir attiecībās un ka nevar lēkāt visām draudzenēm palīdzēt. tas, savukārt, nenozīmē, ka tev ir jāaizliedz ar viņām pilnībā kontaktēties. lai gan nezinu, vai tu samierināsies ar to, ka viņš ar viņam uzturēs kaut nelielu kontaktu.

kāpēc viņš nevarēja tajā dienā aiziet vēlāk uz slimnīcu?kas viņa mira nost vai? nu es ceru, ka nē. viņš taču varēja aiziet kaut bai kopā ar tevi pie viņas. kas par to? jūs tācu tur visu dienu nepavadītu?iepazīstinātu viņu ar tevi, tas ir savu draudzeni. tas ir pilnīgi normāli
15.11.2012 09:18 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
sprogainā- vnk kā iz manas dzīves izstāstīji. esmu arī sapratusi, ka ir lietas, par kurām vnk nav vērts dusmoties.
15.11.2012 09:20 |
 
Reitings 227
Reģ: 29.01.2009
Njā, laikam dzīvesgudrība un pieredze nāk ar gadiem, bet, lai arī cik ļoti man patiktu cilvēks, es sevi nemocītu šādās attiecībās, kur nejūtos laimīga.
Jā, es arī mēdzu būt greizsirdīga un varbūt pat ļoti, bet es tomēr vēlos, lai attiecībās es būtu pirmajā vietā. Draudzenīšu būšana man šķiet nepieņemama draņķīgās pieredzes dēļ, kur tās kļuva arī par gultas draudzenītēm. Bet uz kolēģēm, kursabiedrenēm utml. es nemēdzu būt greizsirdīga, bet gan lepojos, ka mans draugs var būt izpalīdzīgs, džentlmenis un gādīgs ne tikai pret mani, bet arī pret citiem cilvēkiem, kas parāda, cik labs cilvēks viņš ir :) Lai gan Tevis aprakstītās draudzenes man nemaz nepatīk :D jo domāju, ka arī tām draudzenēm ir jābūt cilvēcīgām un jārespektē jūsu attiecības un ja viņas tiešām ir tik labas draudzenes, tad tā arī uzvedīsies - ar respektu - un nečatos, nezvanīsies, neaicinās ciemos nonstopā Tavu draugu.
15.11.2012 10:43 |
 
10 gadi
Reitings 5929
Reģ: 29.01.2009
Es ļoti labi saprotu autori!
Nav jau pat runa par greizsirdību, ir runa par principu, ka čalis ir gatavs atcelt katrus plānus, lai tikai palīdzētu kādai, kurai prioritāri vajadzētu būt kā minimums otrajā vietā...
Protams, var tiešām gadīties visādi nopietni, lieli iemesli, beeeeet man izskatās, ka tie iemesli puisim ir tādi ikdienišķi...
15.11.2012 15:46 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (2)