Prātvs vs. jūtas

esi kopā ar to, kuru tu mīli. dzīve un attiecības bez mīlestības ir bezjēdzīga. tu tiešām gribi nodzīvot ar to bagāto vīrieti tukšu dzīvi?beigu beigās tu savādāk tāpat sāktu krāpt to, ko tu nemīli, bet dzīvē viss reiz nāk atpakaļ.
tai nenormālajai greizirdībai, par kuru tu runā, nav nekāda sakara diemžēl ar mīlestību. tas ir atkarīgs tikai no tevis pašas un sava emocionālā stāvokļa.tev jāiemācās ar šīm jūtām sadzīvot un tās pēc iespējas neitralizēt. neliela greizsirdība ir pat vēlama attiecībās, bet ne jau ar saplēstām, izmestām mantām, strīdiem, kliegšanu un sišanu. protams, ja ir pamatota greizirsdība, tad attiecības ir jāizbeidz, bet ne par to iet runa. tad, kad tu otru cilvēku nemīli, bet viņš mīl tevi, tu jūties droša, jo visu redzi atvērtām acīm. tu redzi to, ko, iespējams, nepamanītu, ja būtu iemīlējusies. varbūt tu no tā baidies? nav nekur rakstīts, ka ar šo pārticīgo vīrieti tev būs veiksmīga kopdzīve. pirmkārt, jau tādēļ, ka tu viņu nemīli. līdz ar to arī pārējās lietas izveidojas savādāk

Paldies par viedokļiem, trešais variants man liktu pazaudēt viņus abus.. un ja nu es nekad neatrodu labāku un mīlamāku par viņiem? Turklāt, tādā veidā no manas dzīves pazustu divi man ļoti tuvi cilvēki..
Tās, kuras ir no sirds mīlējušas, zin, cik tas ir sāpīgi.. pat esot kopā. Ir tāda mīlestība, kad sirdi rauj no krūtīm ārā. Jebkurš sīkums tev var likt justies zemākai par zemi, taču citreiz var likt justies laimīgākai kā nekad. Nezinu, vai šāda mīlestība var tā vienkārši izplēnēt.. Turklāt, man jau sen nav rozā briļļu periods.
Es atkārtošu, OTRO PUISI NEIZVĒLOS NAUDAS DĒĻ, es viņa, tā teikt, kandidatūru apsveru, jo zinu, cik ļoti viņš mani mīl, vienmēr ir bijis līdzās, spēj sasmīdināt, drošības un stabilitātes sajūtas dēļ..

Smieklīgi, ka lielākā daļa atkal saskata izvēli starp naudu un mīlestību. :D Nē, te ir izvēle starp drošību un citām lietām, ko sieviete sagaida no normāla vīrieša un ģimenes dzīves, un tādu ne visai veiksmīgu mīlestību.

Viņa dēļ es varu būt vislaimīgākais cilvēks pasaulē, kā arī būt tik sagrauta, ka nevaru no rīta apģērbties.

...šis man vairs neliekas veselīgi. Jā, nopietni, man nevajag to lielo mīlestību, ja man tās dēļ tā jācieš, ja ir emocionālas mokas, turklāt samērā bieži. Es labāk esmu ar vīrieti, kurš pret mani izturas kā pret sievieti un ciena kā cilvēku, kuram ir viss, lai viņu iemīlētu.

Protams, 20 gados varbūt arī izvēlētos patrakot ar jumtu nonesošo mīlestību. :D Bet, ja ir radusies vēlme dibināt ģimeni, bērnus un ir ap 30, tad vajadzēja laicīgi izlakstīties un pienācis laiks domāt ar galvu. Var jau dzīvot neatkarīgo karjeristes dzīvi un cerēt, ka kādu dienu satiksi kādu, kas apvieno visas iespējamās izfantazētās īpašības, bet... Dzīve nav sapnis, neviens nav ideāls, mīlestība ir mierīgi izskaidrojama lieta, nevis Dieva dāvana.

Paldies par viedokļiem, trešais variants man liktu pazaudēt viņus abus.. un ja nu es nekad neatrodu labāku un mīlamāku par viņiem?

Nu tad tu paliksi viena. It kā tas ir pasaules gals.

siren

+++

siren, piekrītu. Nesen viena mana draudzene atzinās, ka nekad nav bijusi iemīlējusies un ka ļoti gribētu. Pēc visa, ko es esmu pārdzīvojusi, es labāk izvēlētos dzīvot bez mīlestības, bet nu jau ir par vēlu :D Kad tu uzzini, kā ir mīlēt un būt mīlētam, tu bez tā vairs nevari, cilvēkam rodas kkāda atkarība no tām jūtām, līdzīgi kā narkotikām- tu vari ļoti ciest, bet laikam tie brīži, kad esi laimīgs atsver visu.

Viņa dēļ es varu būt vislaimīgākais cilvēks pasaulē, kā arī būt tik sagrauta, ka nevaru no rīta apģērbties.

priekš manis šī nebūtu mīlestība - nesaprotu, kā mīlestība var būt tik destrukīva. es autores stavokli definētu kā iemīlēšanos. un tā pazudīs pēc pāris gadiem.

tu vari ļoti ciest, bet laikam tie brīži, kad esi laimīgs atsver visu.

cik daudziem cilvēkiem patīk savi mocīt. Jūs to tiešām uztbverat kā mīlestību? tiešām cilvēks, kurš Jūs mīl, liek tā justies?? laikam nekad to nesapratīšu - sistemātiska sāpināšana man galīgi neasociējas ar mīlestību.