Agresija

 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Labvakar!

Man tāds jautājums - kā lai tiek galā ar agresiju? Tā moka gan mani, gan manu draugu (kas cieš no tā visa).

Ja es uz savējo sadusmojos un tad kkas nenotiek pēc mana prāta (viņš mani ignorē, vai kkas tāds), es vnk uzsprāgstu! Varu kliegt, apvainot, bet šodien aizcirtu durvis istabā, un no durvīm izbira stikls!

Un vienmēr es eju līdz galējam - šodien tās bija durvis, vakar pa visu virtuvi izmētāju maisiņus, un pēc tam es to visu tik ļoti nožēloju, varu krist histērijā un raudāt, lūgt Dievu lai palīdz man tikt galā ar šīm lēkmēm, lūdzu piedošanu draugam, solu, ka tas vairs neatkārtosies, bet pēc pāris dienām - pat vismazākais sīkums, mazs provocējums no drauga puses un atkal viss no jauna. Es ļoti labi saprotu, ka manējam var vienu dienu pieriebties un viņš vnk var aiziet prom, bet es nezinu kā lai tiek ar to galā! Varbūt ir kādi padomi, pieredze? Uzklausīšu, izmēģināšu jebko! Es tiešām negribu būt tik PRETĪGS cilvēks.

P.S. Tad arī pie reizes, varbūt kāda zina - vai ir tādi meistari, kuri liek stiklus iekšā durvīs? Un cik tas apmēram maksā?
13.11.2012 21:50 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
tikai un vienīgi psiholohs. meklē palīdzību. pati noteikti netiksi galā, jo tu pat nezini savai agresijai cēloni. cēlonis noteikti nav kāda tava drauga piezīme, jociņš vai nepadarīts darbiņš. vispār pārdomā to arī pie sevis. tu jau lūdz viņam piedošanu, saki, ka mainīsies, bet izskatās, ka tu to stāsti viņam, bet pati ar to nedomā cīnīties. cilvēki lūdz piedošanu, ja viņi tā tiešām vairāk nedarīs. savādāk tam nav jēgas.
agresija ir tikai pret tavu draugu vai arī pret citiem cilvēkiem?
14.11.2012 14:38 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
palasīju vairāk. skaidrs ir tas, ka vaina meklējama tajā, ka viņš tevi krāpa. bet tu toties sevi vēljoprojām žēlo. sevis zēlošana iedzen dažādās galējībās. viņam nav tevi jāceļ tronī, ja esi sakārtojusi māju. tas ir tikai normāli, ka tu to dari. kam tu liktu tev dziedāt slavas dziesmas, ja dzīvotu viena?vai arī tu dzīvotu cūku kūtī?
padomā par to, vai es viņam piedevusi. ja tu piedod viņam, tad piedod pavisam, nevis tagad gaidi, ka dēļ tā viņš tagad visu mūžu tev uz ceļiem rāpos. viņam tas apniks un vai nu viņš tevi pametīs pavisam vai piekrāps otrreiz. padomā par to, kāpēc viņš tevi piekrāpa pirmo reizi. nesaku, ka pie tā esi vainīga tu, bet tev ir jāapdomā arī, vai tu pati nevarēji to daļēji izraisīt. jo viena pagale nedeg. tas neattaisno viņa rīcību, bet atbildes ir jāmeklē arī sevī. varbūt nervoza jau tu biji agrāk un tagad tas viss saasinājās. varbūt viņš ir vnk brunču mednieks. bet, vai tev tādu vajaga? tev vajag padomāt, kā atrisināt šīs problēmas. ja krāpšana tevi vēljoprojām grauž, kas noteikti tā arī, tad šķiries. es vismaz noteikti pēc tam vairs nespētu uzticēties cilvēkam un mazākais rokas mājiens man liktos kkas aizdomīgs. vai ir vajadzīgs, ka jūs abī dzīvojat tādā stresā? un kas to lai zina, negribu sēt tevī šaubas un sliktas domas, varbūt viņam tomēr ir kāda cita?
14.11.2012 14:53 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Gribēju pateikties Cumshot, par grāmatas ieteikumu, paldies! :) Jau kā 3. dienu lasu grāmatu un esmu mierīga un galvenais, ka attiecības ir redzami uzlabojušās. :) Paldies!
19.11.2012 17:48 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!