Skaistums

jā, es sevi uzskatu par skaistu :) esmu pamanījusi, ka pati sev vislabāk patīku tad, kad ir labs garastāvoklis. ja nav, tad arī spoguļattēls šķiet mazāk pievilcīgs
vienīgās sievietes, kas mani spēj iegruzīt, ir ļoti, ļoti smukas drauga bijušās. viņam, sušķim, tādas vairākas :D

Ko tur liegties nav vērts, uzskatu sevi par skaistu, ir arī narcisma iezīmes, bet tās ir mazinājušās ar gadiem, kad biju jaunāka, tad bija diezgan traki, runāju it kā ar draudzeni, bet tajā pašā laikā skatījos spogulī :D Tā vairs sen nav :)

Domāju esmu glīta :D PAr skaistu lkm tā īsti neviens nav saucis, bet puiši, draudzenes, ģimene saka ka glīta. Lai gan gan vinji jau ir gatavi teikt da jebko lai ātrāk mani dabūtu no mājas ārā :D
Bet ir viena lieta kas traki nomāc. Bez make up - un ar esmu pilnīgi cits cilvēks! Tas taa diezgan grauj pashapzinju :(

Patiess prieks lasīt, ka šeit ir tik daudz meiteņu, kuras sevī redz skaistumu. :) Es diemžēl piederu pie tās šajā diskusijā mazākās daļas, kura nejūtas skaista un arīdzan nav fotogēniska.. Un atšķirībā no, iespējams, dažiem citiem cilvēkiem, kuriem ir svarīgi, lai viņus novērtē viņu partneris un par citu domām ir nospļauties, tad man šie vārdi neko nedod, jo pati tāda gluži vienkārši nejūtos.

Normāla.
Ir dienas, kad liekos sev pievilcīga un simpātiska, un ir dienas, kad neglītāku cilvēku par mani grūti atrast.

Man ir tā,ka tagad mazliet pieņēmos svarā un uzreiz seja liekas ne tāda :D Bet,kad atgūšu iepriekšējās formas,vot tads jutīšos skaista :)

Manuprāt,nav neskaistu sieviešu..Ja sataisās,jebkura var būt simpātiska.

Menda-man atkal tiesi otradi!Patiik, ka manam viiram ir bijusas skaistas draudzenes!Patiik arii tagad skaistas sievietes-teiksim simpaatiskas!Tas noziimee,ka es esmu ok,ja izveeleejies mani,kaa sievu!:)

man atkal liekas,ka tad ,kad pieņemos bik svarā,tad jūtos simpātiskāka nekā tagad :)
arī man ir tā,ka uznāk dienas,kad spogulim neeju ne tuvumā :D un man laikam ir tāpat kā Mendai - ja ir labs garastāvoklis,tad man tās pumpas neliekas nemaz tik gigantiskas kā citas dienas, uzacis neliekas nemaz tik atšķirīgas, un mati neliekas tādi mežoņi :D

Dēselīte,vienkārši man uzreiz aidziņi paliek tādi lielāki un seja liekas izplūdusi :D

vaidziņi

Stulbais v burts :D

Vot tas man atkarīgs no svara un garstāvokļa, un protams izdevušās dienas! Ja redzu uz ielas ar tievākām kājām un lielākiem pupiem, tad sajūtos varen neglīta! :( Bet nu tpc strādāju ar sevi. Un protams to ko lil_mama minēja, ka bez make up jūtos nepievilcīga un savādāka.. kaut zinu, ka vīrs, kas mani ir bez tā redzējis saka, ka daudz labāk izskatos:O bet vot neticu:D

Meitene kā meitene. Kā teiktu mana mamma:" Kurš cilvēks jaunībā nav skaists?":)

Jā, esmu skaista un tāda jūtos arī, protams, ir arī dienas, kad savā izskatā kaut kas nepatīk, ka liekas, ka mati stāv ne tā, ka saģērbjos un kaut kas ne tā ;) Tas jau šķiet loģiski, ka nevienmēr viss var sevī patikt, ar narcisismu gluži neslimoju, lai arī sevi nevērtēju zemāk.

Par bildēm - fotogrāfija ir vispār diezgan diskutabla lieta. Par to varētu ilgi rakstīt, bet pamatā ir tā, ka jebkurš cilvēks (ja pat viņš sevi uzskata par nefotogēnisku) bildēs var izskatīties ideāli, ja ir fotogrāfēts pareizā apgaismojumā un pareizā rakursā.
Katram cilvēkam ir savs veiksmīgais rakurss. Un nepateicīgā apgaismojumā skaistu cilvēku var pataisīt par nepievilcīgu, bet nevisai simpātisku cilvēku veiksmīgā apgaismojumā par modeli.

Tā kā fotogrāfija man ir sirdslieta, tad pilnīgi droši varu pateikt, ka bieži vien apskatot kādas meitenes neprof.bildes, kur izvēlēts neveiksmīgs kadrējums var būt tik nepievilcīgas, tad nobildējot šo pašu meiteni ar normālu fotoaparātu labā apgaismojumā, uzreiz skaties uz cilvēku savādāk - cik skaista!

Es pazīstu vairākus, kam fotogrāfija ir sirdslieta, mani arī ir fotografējuši ar profesionālo fotoaparātu, es pati sevi varu tīri normāli izlabot Photošopā, jo man ir prasmes, bet es tāpat bildēs sevi absolūti nekad neapmierinu. :D Man laikam ir tikai kāda viena vai divas bildes, kuras patīk. Ļoti ilgā laika posmā.

Pievakare, pamēģini paspēlēties pati ar fotoaparātu, izej dienas laikā ārā un ar savu fotoaparātu (uzliekot to uz kāda paaugstinājuma un ar taimeri) papēti, kas tev vairāk patīk, kāda veida savas bildes tev labāk patīk, pagriez galvu uz vienu/otru pusi, maini galvas leņķus, skatienus, smaidus, un gan pamanīsi, ka tev arī ir savs noteiktais rakurss, kur tieši tu sev patīc visvairāk :) Es saprotu, ka ne visi ir fotofanātiķi un daudziem šķiet muļķīgi tā pētīt visas tās nianses, bet tas pat ir noderīgi tīri nākotnei tieši to situāciju dēļ, kad tevi bildē kāds cits, kad ir ballīšu bildes, kopbildes, lai tu vari fiksi nostāties un uztaisīt tādu sejas izteiksmi, kura tevi padara par to veiksmīgāko :)

"Skaistums" ir ļoti subjektīvs jēdziens - kas vienam skaists, tas otram neglīts, līdz ar to visiem neizpatiksi, lai kā arī gribētu. Un tas taču nav arī vajadzīgs, galvenais, lai pats esi apmierināts. :)

Pavisam noteikti varu apgalvot, ka neuzskatu sevi par nez kādu skaistuli (protams, tam pie vainas ir savi iemesli un prasības pret sevi), bet lieliski apzinos, ka varu izcelties uz apkārtējo fona ar kaut ko citiem neraksturīgu. Tieši tāpēc vēl esmu ceļā uz 'saskaņā ar sevi.'

ka kuru dienu. citreiz jutos skaista, citreiz ne.
un ar bildem ir ta bijis, ka skiet, ka ne to rada.

Sievietes skaistums ir atkarīgs vienīgi no vīrieša.Vīriets,kurš sievieti novērtē un ļauj viņai visā justies,kā īstai sievietei-viņa lidos pa debesīm neatkarīgi no sava izskata.