Man ir augstāka izglītība nekā manam vīram, daudzās jomās man ir vairāk zināšanu, bet, pirmkārt, ir jomas, kurās es viņam neturu līdzi, otrkārt, viņam patīk uzzināt kaut ko jaunu un ir vēlme pilnveidoties, treškārt, man patīk būt gudrākajai :D Bet es nesaku, ka esmu pārāka - mums katram ir savas stiprās puses. Ja godīgi, man nemaz neprasās ikdienā pļāpāt par, piemēram, literatūru, ar ko es aizraujos - par to es varu parunāt ar cilvēkiem, kam ir līdzīgas intereses. Bet, ja esmu, piemēram, izlasījusi ko jaunu un gribu dalīties, vīrs vienmēr ar interesi noklausās, pajautā kaut ko un iesaistās šajā dialogā ar mani, tādējādi pats uzzinot vairāk.
Tā kā, jā, ja man patīk cilvēks, ar viņu ir viegli, saskan uzskati par dzīves pamatvērtībām, es varētu būt kopā ar kādu, kas par kaut kādām konkrētām, it kā pašsaprotamām lietām zina mazāk nekā es.
Man drīzāk bažas radītu tas, ka viņš ir tusiņčalis, bet tev nemaz nepatīk iet uz klubiem... Nav jau, protams, visu kopā jādara, bet vai tas neradīs lielāku plaisu attiecībās, nekā nevienlīdzīgais zināšanu līmenis...
Un tas, ka tu saki, ka jūties pārāka... Vai tiešām nav jomas, kurā viņš varētu justies pārāks par tevi? Un vai tev patiktu, ja viņš tā teiktu par tevi?