Biju Tenerifē šajā pavasarī marta pēdējās nedēļās šķiet. Gaiss +25 +27, bet nav sutīgs, drīzāk kā ar fennu sejā pūstu. Ūdens okeānā silts, tikai viļņi bija pārāk lieli, tikai 1 reizi sanāca peldēt okeānā.
Vakarā paliek auksti, bet tāpat kleitā+ plānā jaciņā bija silti.
Uz salas biju 9 vai 10 dienas, ļoti lēta auto īre, tādēļ divatā apbraucām visai salai apkārt, pa diognāli cauri kalniem, uzkāpu vulkānā, biju mērkaķu un citu dzīvnieku parkā, saēdos garneles un papaijas, kādus 3 rītus pāris stundas pagozējos saulītē pie baseina un ar to un vienkārši katru dienu atrašanos saulē pietika, lai mati izbalētu un pati uz (diemžēl tikai uz 2 nedēļām) būtu tik brūna kā nekad. Paspēju uz arī uz spa, visiem ziemeļu daļas mazajiem ciematiem, kuri ļoti atšķiras no tūristu pārņemtajiem dienvdiem, kā arī vienu dienu pavadīju galvaspilsētā.
Sala ir maza, bet 10 dienās paspējām apbraukt tai apkārt un visu kalnu vidu izbraukāt, reāli visu redzēt, ko vien var. Izpalika vien 2-3 mazas pilsētiņas, ūdens atrakciju parks un vēl viens zoo dārzs, kā arī vaļu brauciens.
Rezumējot, burvīga vieta, vēl tagad atceroties jāsmaida, kad iedomājos to brīdi, kad jau 4 lidoju virs okeāna, nekādas miņas no sauzemes un tad pēkšņi kā tādā pasakā no mākoņiem iznirst vulkāns un paveras skats uz pārējām salām (kuras no pašas Tenerifes nevar redzēt). Kad lidoju prom, tad šķita nereāli, ka es atgriežos Rīgā, bet tur okeāna vidū paliks sala ar mūžīgu vasaru, laimīgiem pensionāru pāriem, kuri tur vada mūža pēdējās dienas, palmām un zemi kā uz Marsa. :)