Par tiem, kuri stostās.

jā man pagalmā bērnībā bija tāds puisis, un kursabiedrs bija , nu nav jau nepieskaitāmi , muļķības vienkārši grūtāk viņus saprast :)

Manas domas:
Tādi paši cilvēki kā mēs. Neuzskatu to par "nepieskaitāmību". Manuprāt tā teikt par kādu cilvēku būtu nepiedodami, kur nu vēl par cilvēku, kas stostās.
Esmu komunicējusi, un problēmas man tas nesagādā. Daru to ar prieku, un nekādā veidā necenšos šim cilvēkam, kas ir man pretī, justies kaut nedaudz neveikli! :)

Kāds sakars ar nepieskaitāmību? Nu, nē.. Cilvēki kā cilvēki.

Manuprāt, būtu ļauni un nežēlīgi teikt par cilvēku, kurš stostās, ka viņš ir nepieskaitāms, jo tā nav.

Man liekas, ka pie tā vispār var ļoti ātri pierast..nu, tā, ka tu pat vairs īšti nejūti, ka viņš stostās. Vismaz man ar man zināmajiem tā ir bijis. :)

Lai nesāktos parpratumi - es nesaku, ka tādi cilvēki ir nepieskaitāmi..tikai prasu jūsu domas. :)

Nekad nav bijusi doma cilvēkus, kas stostās, uzskatīt par nepieskaitāmiem. Zinu vienu tādu puisi. Vienkārši neizrādu nekādu citādāku attieksmi, izliekos, ka viss ir kārtībā un nepievēršu uzmanību viņa dikcijas problēmām :)

Ir kāds, kas stostītājus uzskata par "nepieskaitāmiem"?

Kadu vecu zeki ir japipe lai ko tadu izdomatu?:D Man prata toc neienaktu.

fui, kā vispār var iedomāties stostīšanos saistīt ar "nepieskaitāmību"? kas, tie cilvēki vēl viduslaikos dzīvo?

man ļoti tuvs cilvēks bērnībā sāka stostīties no vecāku nepārtrauktajiem strīdiem. izauga un vairs tādas problēmas nav, bet varēja būt arī citādāk

Viens draugs stostās, patiesībā man tas netraucē un mana attieksme pret viņu nemainās, runāju tāpat kā ar visiem pārējiem. Vienkārši jābūt nedaudz pacietīgākai un uzmanīgākai sarunās ar viņu, citreiz, kad nevar izrunāt kādu vārdu un es noprotu, ko viņš teiks, tad palīdzu izrunāt to vārdu un pabeigt teikumu, bet citādāk jau man viņš ļoti patīk kā cilvēks! :)

ko domaaju? neko nedomaaju. Pashai paaris pazinjas ir, kas stostaas. Es to pat vairs nepamanu.

Es pati kad biju maza stostījos. Tagad viss ir kārtībā,esmu no tā tikusi vaļā. Kad biju maza,pat skolā pirmajās klasēs man nebija problēmu komunicēt ar pārējiem bērniem vienā līmenī. Tā kā es varu apgalvot,ka tie kuri stostās ir pilnīgi normāli cilvēki. :)

Es vienreiz zvanīju uz kādu medicīnas iestādi un tur pacēla sieviete, kura stostījās. Godīgi, man nepatika, ka pie telefona pieliek tādu cilvēku, kuram man vairākas reizes jāpārjautā, ko viņš teicis.
Bet tā dzīvē neesmu vēl komunicējusi ar šādu cilvēku. Pieļauju, ka klātienē nebūtu problēmu.

Atcerējos, esmu gan. Skolā bija viens puisis. Nu neko, gudrs, izglītots, saprast viņu varēju.

atkarīgs kādēļ. piemēram es normāli varēju runāt, bet kad ar meiteni kas man patika tad ne. tādēļ es vnk nolēmu kļūt par antiseksuāli un cīnīties pret seksu un romantiku un šī problēma ir pazudusi.

Kāpēc izveidoju šādu diskusiju?.. man pašai ir problēmas ar stostīšanos. Draudzenei stāstīju, ka man neērti draugiem prasīt šo konkrēto jautājumu - ko viņi domā par to, ka stostās. Viņa ieteica, lai šeit pajautāju. Nu jā...Redzu, ka viedokļi ir pozitīvi. Iepriekš jau nezināju citu domas, par šo lietu.. tagad zinu :)

http://cosmo.lv/profils/mikstais/ tev neapnika? A es cita tema brinijos kapec nezini kas isti ir urbanizacija :D

Zinu daudzus cilvēkus ar šo problēmu, starp tiem ir daudzi tikuši ar to galā.

Uzskatīt par nepieskaitāmu var tikai to cilvēku, kam kaut kas tāds ienāk prātā.

Tiešām- cilvēki kā cilvēki ar nelielu runas defektu, sākumā nedaudz grūti saprast, bet ar laiku pierod, nekādu aizspriedumu nav.

man pashai reizeem ir taa, kad uztraukums ir paaraak liels.