Man šķiet, ka primāri filma bija nevis par ekspresīvo purva večiņu Intu, bet par režisoru pašu un režisora darbu kā tādu. Ne velti filmas nosaukums ir "DOKUMENTĀLISTS", nevis "Inta" vai "Purva ragana" u.tml. Pārmetumi, ka režisors smejas par šo sievieti, man šķiet nevietā, jo Zviedris par viņu rūpējas jau vairākus gadus (un nevis tikai uz vienu īsu filmēšanas laika nogriezni!) Tas, ko režisors vēlējās pateikt ar šo filmu (un tas, protams, arī tikai mans viedoklis!), ka jebkura dokumentālā filma ir manipulācija ar realitāti, tā nekad nav un nevar būt īsta, ja divu cilvēku attiecībās visur līdzās esošs ir trešais - kamera.Reālo dzīvi nav iespējams nofilmēt, vienmēr būs falšuma moments. Turklāt brīžam nav skaidrs, kurš ar kuru vairāk manipulē - režisors ar kolorīto večiņu vai otrādi.
Filma nav ērta, tas gan:)