A ko darīt, ja nevar pabučoties, jo nenormāli nāk smiekli? :D :D :D Traki īstenībā.:D
Bet, ja nopietni, tad aizņemtība ar bērnu, nogurums liek aizmirst par sevi, arī par bučošanos. Es arī pirms kāda laika pamanīju, ka mēs maz to darām ikdienā. Tas tāpēc, ka man nepatīk, ka bērns to redz. Reiz pat atnāca, izbāza mēli un sāka mani laizīt- negribu, ka viņš tā dara dārziņā citiem bērniem. Ja bieži redz, kā vecāki spaidās, to var sākt uzskatīt par normu un uzbāzties visiem, kas kust, jo :''mājās mamma ar tēti arī tā dara''.
Mēģiniet bērnu agrāk likt gulēt, tad vakaru varēsiet pavadīt divatā, paskatīties kādu filmu un tad jau aizies tā lieta. Izraujieties no mājām, pastaigājieties, ja ir iespējams mazulim atrast aukli uz pāris stundām. :)