Pievakare, tikko citā diskusijā lasīju komentārus par cīņu un to, ka dažreiz viss it kā viegli notiek. Pašai līdz šim dzīvēs viss tiešām nāca ar lielu cīņu, caur grūtībām utt. un kā tajā diskusijā bija minēts, ka tieši to kas caur grūtībām nāk mēs tieši spējam novērtēt.. bet es nu jau kādus dažus gadus interesējos par tā saucamo pozitīvo domāšanu, tās likumiem utt. nu lūk, tad nu tur ir tāda doma, kas viss kas mums tiešām ir vajadzīgs, ko mēs vēlamies-tam visam pie mums ir jānak viegli, ar prieku, bez piepūles un aizķeršanās. Ilgi domāju par šo pieņēmumu un nevarēju pieņemt..bet analizējot dažādas situācijas tā patiešām ir, kad grūti cīnies par kaut ko un tas neotiek vai nenāk pie tevis un kad jau sāk pārņemt galīgs izmisums un nav citu variatu tu vnk nosaki, kā būs tā būs un vienkārši ļaujies situācijai-un kad tu situāciju ar tādu vieglumu atlaid, tad tā arī vislabāk atrisinās bez jebkādām aizķeršanām. Vienvārdsakot, tas ir tāds sarežģīts jautājums par to grūtumu/vieglumu, ir ko padomāt:))
40
