es laikam tagad vnk satiku savu īsto cilvēku. nebija kas tāds, kas mani pārsteigtu viņa uzvedībā vai liktos nepieņemami. kad satikāmies uzzināju par viņa dzīvi, izklaidēm, daudz maz pagātni u.tml.. ieradumus es vnk redzēju pati, kad paliku pie viņa brīvdienās. bija lietas, par kurām es sapratu, ka labāk nevajag lauvu raustīt aiz ūsām un to arī ņemu vērā. viņš arī tāpat dara. kad sākām dzīvot kopā, nekas nemainījās. jā uzzināju arī kādas jaunas lietas par viņu, bet ne tādas, kas ietekmētu mūsu kopā būšanu. nu nezinu, būtu šokā, ja es tomēr būtu kļūdījusies un viņš vienā dienā pēkšņi izmainītos. bet es tam neticu. vnk varbūt sākumā mēs neredzam to, ko negribam redzēt. attieksmi, greizsirdību un visu pārējo, cik daudz katrs izrāda, viedokļus, mēs jau redzam randiņu periodā. un nevar domāt, ka pēc kopdzīves uzsākšanas tas pazudīs vai to vnk ignorēt. un pēc attapties-kāpēc viņš ir tāds?ir jau sākotnēji jāizvērtē cilvēkā, kādus mīnusus tu vari pieņemt , un varbūt tie tev pat nešķiet mīnusi, un kādus tu nevari. ja tie mīnusi, kurus tu nevari pieņemt priekš tevis ir pārāk svarīgi, varbūt nevaajg tomēr uzsākt nopietnas attiecības? cilvēki ir dažādi un katram ir dažādi tie plusi un mīnusi.
93
