par grūtniecību

Aija - un tur ar maziem, pelēkiem burtiņiem rakstīts NEVĒLAMS. 2. nevēl. Būt atkarīgam (2) (no kā).

kādus gadus divus atpakaļ domāju, ka esmu stāvoklī, tests viens rādīja pozitīvu , otrs negatīvu. izrādījās, ka neesmu tomēr. domāju, ja būšu taisīšu abortu, jo man nebija nekā, draugs nepastāvīgi strādāja, nauda tad bija, tad nebija, vecāki mani atbalstīja ar naudas lietām, pašai darba nebija, domāju ko darīšu šausmas. bet tagad paskatoties atpakaļ, ja tomēr būtu bijusi stāvoklī paturētu. arī tagad nav nekas spīdošs, darbs ir abiem, bet mana alga ir diezgan smieklīga. bet bērns tomēr ir maza svētībiņa, un tu pati priecāsies par savu izvēli. izturību un veiksmi :)

Aija, te nevienam nav jāpieaug. Meitene tiešām ir ļoti prātīga un man prieks par viņiem, nu jau- visiem trim. Vispār laist pasaulē bērnu ir katras sievieteis uzdevums šajā dzīvē.

paldies visām, man šķiet, ka būšu pieņēmusi pareizo lēmumu :)

Es stāvoklī paliku vidusskolas pēdējā klasē, no sākuma arī negribēju mazo paturēt, manā gadījumā gan finanses nebija problēma, man vnk tolaik likās, ka tas ir nepareizi. Bet meitu patuēju, no vecākiem neko neprasu un varu viņai gan jaunas drēbes nopirkt, gan pabarot. Un es noteikti nebribētu bēbi 30 gados, nedomāju, ka tad, kad jau būšu dzīvē pieradusi pie zināma komforta, spēšu tā izturēt tās mūžīgi negulētās naktis.

Es te neienacu,lai ar tevi stridetos,manuprat,tu vel esi ljoti nepieaugusi sava domasana,un tas nav tapec, ka velies savam mazulim dot to labako, tads iespaids rodas no veida/manieres,kada tu runa ar autori un citam meitenem shaja diskusija. Protams,ka katra mamma vel savam mazulim to labako, bet nevajag teikt,ka ,ja nebus dargu drebju,berns nebus laimigs. Man vecakiem ir lidzekli,bet tas nenozime,ka man nav drebes no second hand veikaliem, es pabeidzu labu skolu, lai ari mani vecaki nav miljonari,un ,jaa,es vinjiem piedzimu 21 gada vecuma.

Meitenes, kad jūs ieiesiet lielajā dzīvē, tad sapratīsiet, ka arī tā pati šobrīd jums nekam nevajadzīgā nauda, tajā spēlē ļoti lielu lomu. Ok, piekrītu, ka dzīvē nepieciešama arī mīlestība, saticība, utt., bet bez naudas nu nekas uz priekšu nekustēs. Ar naudu nenopirks visu? Bet, ja bērnam būs nepieciešamas zāles? Kā es viņu izārstēšu? Tikai un vienīgi ar savu neremdināmo mātes mīlestību? Diez vai....
Nē nu OK, katrs dzīvo tā kā vēlas. Es tik ceru, ka daudzām no jums vēlāk nesanāks aplauzties. Es tagad skatos uz tām miečām, kas dzmdēja 20-23 gadu vecumā, bez izglītības un darba pieredzes tagad kaut kā sitas pa nātrēm. Un tas viss tikai tāpēc, ka sadomāja agrā jaunībā "spelēt pieaugušos".
Ok, jauku dienu visām! Apnika man ar jums te diskutēt (jo reāli nekāda diskusija nesanāk, ņemot vērā, ka daudzas te vairāk par vārdu "dura" nespēj uzrakstīt). Un, lai skudrai veicas ar jaunās ģimenes plānošanu!

paprasi latviešu valodas skolotājai

Tā kā skola tev ir daudz tuvāk kā man, tad labāk pajautā pati :D

Vispār es Aiju gribētu iepazīstināt ar savu bijušo- 36 gadi, sēž 16h diennaktī ofisā, laika nekad nav. Pastāvīgu attiecību nav, kur nu vēl bērni. Naudas gan čupa, tikai veselība sāk pieklibot. Žēl man viņa.

Aija ir reāli stulba.Man tāda nojausma,ka tu pati vēl bērns.

Aija,mīļā..J atu nezini, tad gudri nekakā te :D tu tiešām mani smīdin."lielajā dzīvē" utt.:D varētu padomāt,ka tu te vienīgā esi vecāka par 18:D un ito, paskatoties uz tavu rakstības stilu un "gudru" vārdu lietošanu (atkarājas...omg...) neteiktu,ka tev pašai lielā dzīve tik tuvu ir:D
Kad es biju tīņu gados, tad arī teicu, es to nekad, šitā nekad, es darīšu tā un tā..kad izaugsi, dārgā, tad redzēsi,ka reālajā dzīvē tā,kā izdomāts nenotiek..:Dnekļūsti smieklīga:D

a kapec janodirsh aija par to,ka vinjai ir citadaks viedoklis?

Jo dažas te ir gājušas cauri visādām grūtībām saistībā ar bērnu audzināšanu (ierobežotas finanses utt.) un negrib, lai citām jaunajām mātēm izpaliek dzīves skola.

nu reāli ir tā - vai nu bērns tagad, vai ir iespēja, ka bērnu nebūs nekad. un tad es ar savu nodrošināto dzīvi, labajiem ienākumiem un visu pārējo varēšu sēdēt viena.

Cilvēks jau nekad nezin, kad būs tā iespēja piepelnīt to brango naudas žūksni un vai vispār tāda iespēja reiz būs. Būsim godīgi pret sevi, liela daļa iedzīvotāju pelna tik, cik viņi pelna - 200-300Ls, atkarībā no pilsētas, ieņemamā amata un citiem apstākļiem (dzimuma tai skaitā). Ja pelni tos 300Ls, tad iespēja, ka reiz pelnīsi štukas, ir minimāla, īpaši, ja esi beidzis augstskolu vai atradis konkrētu punktu savā dzīvē, kurā tu jūties apmierināts. Iziešana no sava komforta līmeņa prasa uzņēmību un ne visiem tāda ir. Paprasītu godīgi kādām 100 meitenēm, ko viņas izvēlētos - ģimeni vai ekstras, lielākā daļa izvēlētos pirmo variantu, jo sievietes pašā kodolā ir sinonīms vārdu salikumam "ģimenes pavards". Starp šīm pieticīgajām sievietēm ir mūsu mammas, viņām vispār reti kurai kaut kas bija, kādas tur ekstras un stilīgais apģērbs (jā, jā, ir citi laiki un bla bla bla). Cilvēkam pēc bērnu dzimšanas paliek laiks kaut ko mainīt, ja viņš pats to vēlas.
Neviens sīcis neraudās par citas krāsas biksēm, viņam no tā stilīguma ne silts, ne auksts, kamēr izaugs līdz spurīgajam pusaudžu vecumam, kad vajadzēs krutās drēbes, tikmēr būs laiks mainīt savu dzīvi, profesiju un darbu, pelnīt miljonus, bet atkārtojos - daudzi paliek tur, kur viņi ir. Tāpēc bērnu atlikt nevajag līdz 35 gadiem.

Tēmas autorei paspiežu roku par pareizu izvēli.

skudra , tu paturēsi mazuli vai tad tomēr nē?

paturēšu! :)

jauki! :) personīgi man, mans mazais, mainīja mani, gan manu dzīvi, un varu droši teikt, ka tas ir labākais, ko man dzīve ir devusi :) skaistus un foršus tev nākamos 9 mēnešus un tad jau izturību auzdināšanā! :)

Malacis, uzskatu, ka izdarīji pareizu izvēli! :)

Apsveicu!!! :)

skudra,
mazuļa smaids ir kaut kas tik burvīgs, kas dod spēku gāzt kalnus :) drīz pati to redzēsi :)

Aija, protams, jebkurais sievietei ir tiesības kļūt par māmiņu 35 gados. bet tas vairs nav tas vecums, kad tu ar mazo varēsi pati šļūkt pa kalniņiem, veikalā pie foršas dziesmas sākt griezties dancī, pieturā dziedāt dziesmas un ziemā vārtīties sniegā - un tas ir tik svarīgi bērniņam.
vecumā ap 20 gadiem mūsos vel ir saglabājies tas bērnišķīgais un naivais, kas padara šo dzīvi sasodīti skaistu. mēs vēl mākam priecāties par pirmo redzēto tauriņu un silto ūdeni ezerā. man ir ļoti žēl, ka gandrīz visi uz 30 gadu vecumu zaudē šo spēju, jo būt nedaudz bērņišķīgam un naivam "nav stilīgi".
es ļoti ceru, ka ar mani tas nenotiks. un bērns ir tas, kas mn neļauj aizmirst par to, kas šajā dzīvē ir patiešām skaisti - un tas nav ne gucci somiņas, ne direktora amats. cismaz priekš manis nē