Man pašai ar mammu arī ir lieliskas, tuvas un mīļas attiecības, līdzīgas kā viņai ar viņas mammu - manu Omi. Man patīk viņai izstāstīt savas ikdienas gaitas, pārdzīvojumus - stāstu visu svarīgo, kas ar mani notiek un viņa man arī. Vienīgais, par ko nerunājam, ir intīmās attiecības - par to runāju ar savu vīru un neuzskatu, ka kādam citam tas, kas notiek mūsu guļamistabā būtu jāzina. Man liekas ļoti forši, ja meitām ir tuvas attiecības ar mammām, tāpēc šodien īpaši sadusmojos uz kolēģi (joprojām esmu nikna!), kad viņa sāka teikt, ka esmu pārāk atkarīga no mammas (viņas ir pazīstamas, bet ne draudzenes) un ka mums ir pārāk tuvas attiecības, ka neesmu pietiekami pieaugusi un tas, ka esmu precējusies arī neko nenozīmējot šajā sakarā. Un tas viss sākās, kad pārspriedām šovu precamies un es teicu, ka man likās dīvaini, ka vienā no šoviem meitene bija atnākusi ar māti un viņas mamma neļāva meitai pašai izteikties pat par intīmajām attiecībām ar viņas bijušo vīru.
No vienas puses - vai nav vienalga, ko kaut kāda kolēģe domā, bet no otras - mani ļoti aizskāra un sadusmoja tas, ka kaut kāds sievišķis atļaujas izteikties par manām attiecībām ar maniem ģimenes locekļiem un vēl strīdēties, ka man tav taisnība! Nu kāda gan viņai daļa gar mani un manu mammu?! Pilnīgi gribējās pateikt - nesaki, ko man darīt, un es neteikšu, kur tev iet! :D Bet nepateicu neko, jo tobrīd biju spējīga tikai "uzbraukt", bet tā kā viņa ir gados vecāka, nolēmu labāk paklusēt...
Jāpiebilst, ka dzīvoju atsevišķi no vecākiem, esmu precējusies, pati pelnu kopš 17 gadu vecuma. Nu kur šeit atkarība no vecākiem? Eh....
Paldies, ka uzklausījāt manu dusmu izvirdumu un paldies par jūsu viedokļiem! Liels prieks par meitenēm, kurām ir tuvas attiecības ar mammām :) Tā taču ir dikti forša sajūta, ka uz mammu var vienmēr paļauties, vai ne? :)
2715
