Pats grūtākais ir izdarīt pateizu izvēli!

Man bija pedeja briza lemums.
Ko varu ietekt- neskatities "kur labak maksa", bet kas labak patiks. Radoso garu var izpaust savadakas metodes. :)

Es arī tā mocījos 12 klasē.. beigās aizgāju mačities kaut ko galīgi garām, un pametu pēc 1 kaursa.. tagad vēljoprojām domāju ko gan gribētu macīties... nevaru izdomāt :D :D :D

Aizej uz kādu profesionāli sagatavotu karjeras testu. Tādu, kur tiek pārbaudītas Tavas reālās zināšanas - ne patīk, nepatīk, gribu, negribu ziņā.

Tas daudz var dot, jo iespējams, Tev kā personībai nemaz nav spējas kādā no jomām, kas Tev, šķiet, patīk un padotos.

:D tas ir smieklīgi, bet varbūt arī mūsdienās darbam nevajadzētu sagādāt prieku?

Paldies, par idejām, noteikti tā arī izdarīšu, aiziešu un kādu Karjeras centru! :))

Galigi aplam, darbam IR jasagada prieku! Savadak -kada jega no kaut ka darisanas, kas sa vai ta ar laiku arvien vairak riebsies? Ne, ne, nepareiza domasana. :D

Man līdzīgi Tev par to mākslinieciskumu, tikai atšķirība tāda, ka es jau tagad eju pēdējā kursā. Arī izvēlējos kaut ko citu kā sirds vēlmi. Protams, man noderēs iegūtās zināšanas, bet nevaru sagaidīt, kad pabeigšu augstskolu, lai varētu beidzot ņemties pa savām lietām.
Zini, ja Tu seko savai aizrautībai, tad nauda pati uzradīsies, par to nevajag uztraukties. Es Tavā vietā ietu tur, kur acis iemirdzas, neplānojot par naudu.
Tas, ka ļoti liela daļa cilvēku dara to, kas nepatīk, nenozīmē, ka tā ir norma. Un tas, ka neviens iepriekš nav darījis to, ko Tu vēlies darīt, nenozīmē, ka tas Tev nenesīs veiksmi :)

Jā man ir baigā problēma, iepriekšējais darbs beigās riebās tik ļoti, ka paskatoties uz uzņēmuma logo man jau šķērmi sametās.... tobrīd strādāju maiņu darbu apkalpojošā sfērā, kā jau pēc vidusskolas... tad nu domāju, ka būtu riktīgā starā, ja man būtu normāls darbalaiks, brīvdienas un svētku dienas brīvas, ka man būtu jānāk uz darbu lietišķās smukās drēbītēs un ka man būtu savs galds un savs dators...

Tagad kad man tieši viss šis ir.. saprotu, ka man traki riebjas katru dienu iet uz darbu un sēdēt pie tā datora, un ka šāda veida darbs galīgi nav man.. .

Taču problēma ir tajā, ka īsti neiznuko gribu... tāpat kā pēc vidusskolas nespēju izvēlētiews augstskolu, nošāvu griezi un vēl tagad neiznu kas gribētu būt... tad arī ar sapni par ideālo darbu iet švaki...

Laikam man gribas tādu, kas būtu manis pašas radīts , ar nenormētu darbalaiku. Noteikti darbs ar cilvēkiem, gribētos lai būtu arī nedaudz skrienošs, tagadējā darbā esmu pārāk atsēdējusies... un ierūsējusi.. tas vien ka dirnu te cosmo vien ko liecina :D

Cik interesanti, ka dalāties ar savu pieredzi. Mani, kā jau vidusskolnieci, saista tā "pieaugušo dzīve" liekas, ka viss būs tik jauki, labi, kad jāstrādā. :D Man liekas, ka tas ir tik forši veltīt laiku darbam, būt tajā "iekšā" un strādāt nepagurušai. :D Būs jāklausa jūsu padomam un vairāk jāpainteresējas par radošām profesijām, jo negribu attapties kādos 30 gados, ka esmu piekususi no daba uz kuru eju ar riebumu.

Man šķiet, ka nevienā profesijā šobrīd nav tāda situācija, ka aizejot studēt var būt drošs, ka būs nodrošināts darbs pēc tam. Lai ko mācītos - pēc tam sākas cīņa par darbu. Nekas nav nodrošināts. Visās profesijās vairāk izceļas labākie no labākajiem...

Ooo, man ir tieši tāpat kā Roxy variantā. Arī gribējās to savu darba galdu ar datoru, lietišķas drēbes utt, tagad man tas viss ir un man tas nemaz vairs nepatīk. Gribas kaut ko radošāku, gribas vairāk skriet apkārt. Esmu domājusi par savu biznesu, bet nu tuvāko 5 gadu laikā tas nespīd vēl.
Ja tomēr tev gribas izvēlēties vienu no minētajām, es droši vien ietu uz fizioterapeitiem. :)

Paldies! Kā jums liekas,lai strādātu par fizioterapeitu nav nepieciešams liels spēks, lai izcilātu pacientus?

par to naudu un darbu.
lack of money brings unhappiness but overdose of money don't bring opposite effect.
nesen lasīju interesantu article par to, ka cilvēki daudz vairāk novērtē, izbauda dzīvi, jūtas, ka ir labi cilvēki, jūtas, ka palīdz sabiedrībai, jūtas, ka ir savas dzīves noteicēji, JA dara to, kas patiešām patīk, nevis dara kaut ko naudas dēļ... tātad, strādāt darbu, kas tevi pilnībā nesaista, neinteresē nav jēgas, jo nauda tevi nedarīs laimīgu, ja pamata vajadzības netiks apmierinātas ;)
vēl interesanti ir tas, ka ir teiciens "kas var būt labāks par to, ka darīt to, kas tev patīk un vēl saņemt par to naudu" ir kļūdains, jo nemaz nav labi saņemt naudu par tavu aizraušanos, mīlestību, jo it kā tu sāc iekšēji domāt - vai saņemu pietiekami, vai viņi mani pietiekami novērtē utt., tātad visideālākais variants būtu strādāt darbu, kas tevi apmierina, un nodarboties ar hobiju, kuru tu mīli ;) piemēram, tās lietas, kuras tu minēji - TV, reklāma utt., tici man, tām nevajag grādu žurnālistikā vai sabiedriskās attiecībās, viss atkarīgs no tava entuziasma un vēlmes kaut ko darīt ;) un darbošānās tādās sfērās arī nav nekāda medus maize. ieteiktu iegūt grādu tajā fizioterapijā, ja esi apsvērusi tādu domu ;)

Paldies, Tavs viedoklis bija ļoti iedvesmojošs! :))