lietus mākonis 2

viņš man pat vairāk neatbild,gribeju par mantam sarunat..

tev tās mantas ļoti vajag?? vai tas ir iemesls, lai viņu satiktu?

kā tu to pasniedzi? "gribu parunāties" vai "gribu savākt savas mantas"

kad aizgāju no bijušā, tad viņa mājā palika šādas tādas mans drēbes un kosmētika - kaut kā bez tā izdzīvoju. iesaku aizmirst par tām mantām (kopā ar to vīrieti) - tieši būs vieta jaunām mantā, kas obligāti nāks vietā

Tu tiešām esi muļķe? Viņš tevi izmantoja! Viņš tevi i***āza un pateica,ka viss. Un tu vēl pēc šitā viņam kko raksti? Tak saņemies! Es zinu, ir grūti, bet vai tiešām sevi necieni? Kā te daudzas teica- izlādējies, kko padari, bet nepazemojies!!!!!

Ak, Dievs, cik stu;bas gan mēdz būt sievietes.
Es simtu gadu tās mantas nevāktu un simtu gadu nezvanītu. Nejau tik tālu pametēju izbesīt,ka pat vairs neceļ. Ganjau sēž un tiksminās,ka vien čura ņem un zvanās.
Sieviete, kur tavs lepnums? podā?

Kamdēļ puisim kūku, Tu jau esi laba barība viņa ego, neko citu nemaz nevajag...


Aizej ar bērnu uz parku.

Layla - Ne Tu lasi komentārus, ne ieteikumus, pilnīgi neko. Kada jēga diskusijai? Tu šobrīd uzvedies kā tāda neaptēsta aita, kas skrien pakaļ čalim un padara sevi par apsmieklu. Tu domā šādi zvanoties, rakstot sms.. -vienalga par kūkām, vai mantām-viņam uz to piedrāzst! Man tas viss uzdzen dusmu, gan uzdzen smieklus. Diskusijai manuprāt vispār nav jēgas - dari kā gribi, ko Tu jau dari.

Arprāts, ārprāts.

man arī ir sajūta, ka vina mūsos neklausās, tikai spiež pa pogam un zvana viņam un taisa jaunus pazemojumus sev uz galvas, viss pietiek, es vairs šo nelasīšu

Esmu bijusi otrā pusē.. tā čaļa vietā.. Jā esmu rīkojusies traki slikti... pametu savu ilggadējo draugu, momentā kad viņma bija jābrauc uz ārzemēm uz nedēļu un zināju, ka netiks man klāt lūgties un prasīties atpakaļ... es tajā brīdī jau biju pie cita.. man nebija nemazāko jūtu vairs.. biju sapratusi, ak pēdējie 2 gadi, bija pieraduma pēc... un man to vairāk nevajag.... pateicu.. viņš pačīkstēja, teicu ka lieku klausuli nost un atā... izslēdzu telefonu... kamēr šis bija ārzemēs aizvedu visas mantas uz viņa dzīvokli.. savācu savējās un atstāju atslēgas... kad atbrauca viņš ar mani vairs necentās kontaktēties... vismaz bija pašlepnums atšķirībā no šīs meitenes... BEt man arī nebija mērķis pierādīt sevi, via kaut kā pazemot viņu... tā ka gluži arī šim čūkam neemsu pielīdzināma...

par to pauzi, tad bija , kad bijām kopā 2vus gadus, ja tagad tā man pateiktu, tad es sāktu domāt, jo vienmēr tiek sludināts, ka nevienu citu nevajag, ka esot es un tiek jau plānoti bērni tālākā nākotnē utt :D man tas patīk, jūtos labi, ja tas viss pēkšņi tiktu sagrauts ar paņemsim pauzi, būtu uz pakaļas, bet neskrietu pakaļ un nelūgtos, ja viņam nevajag mani, man nevajag viņu. dīķī vēl daudz zivju.

sākumā viņš bija labestīguma iemiesojums,labsirdīgs,saprotošs,es nezinu kā bet tas viss tika nogriezts ar nazi(saprastu ja es būtu viņu nokrāpusi,pārgulējusi ar kādu un viņš to būtu pieķēris) tad saprastu,bet nekā tādas nenotika..viņš izmainījās līdz nepazīšanai..

Tátad jútas ir pazudushas, nav vairs pievilksanas, intereses. Tas arí noráda, ka júsu attiecíbám ir pienácis gals. Zinu, ká tas ir, kad otrs cilvéks péksni sák izturéties pret tevi auksti, vienaldzígi. Tieshi to es ilgu laiku nevareju saprast, kapec tá! Pie vainas pazudushas jutas pret tevi!

Un, manuiprát, tá zvanishanas un sms drukasana ir viens no pirmajiem sakumpunktiem, kad attiecibas ir izbeigushas. Visas te tik speciga rakstura, ar mugurkaulu, it ká nekad nebútu pamestas. Manuprát, gandríz katra otrá meitene var piekrist, ka situácijá, kad attiecíbas péksni izbeidzas, gribas rakstít, zvaníties, jo daudz ko nozímé pieradums, ká arí bailes, ka tagad esi palikusi viena, un arí apziña, ka ikdiena, dzívce mainísies.(It ípashi ja kopá esat ilgu laiku).

Kamer meitene neapradís ar domu, ka vairs kopá ar to dzeku nebús, tikmér gribésies rakstít, likt par sevi manít, it ká ar ceríbu dabút atpakal to puisi. Bet péc káda laicina, kad jútas un apvainojums páries, iespéjasm, ka pati par sevi pasmiesies:)

zane
paldies,jā pašlaik sajūtas ir tādas ka gribas ķerties pie katra salmiņa,taču es ļoti ceru ka tas viss pāries..:(

man viens paziņa pateica ka viņš man uzdāvinās veselu klēpi rožu lai tikai es pasmaidītu..:(

Layla,piedod,bet tu uzvedies kā bemugurkaula radījums.Tu necieni pati sevi,bet gribi,lai viņš tevi ciena??????

prāts saka,ak dievs ko tu dari,kapec pazemojies,sirds saka a varbūt viņš pārdomās..

Layla-ne tu vienīgā uz šīs zemes esi bijusi ar salauztu sirdi,tas viss ir pārejoši,vajag raudāt,kliegt,ārdīties ja gribas dari visu ko sirds prasa,ja plēš uz pusēm. BET nevajag pazemoties!
kaut vai dzer katru dienu,katrs tiek pāri sirdssāpēm citādāk.
Arī laika paosms katram ir attiecīgs.

nazic
jā vajag kko izdomat kā izlādēties,savādāk ir sajūta ka no iekšienes esmu mirusi..:(