Literatūra ir viena no manām lielākajām kaislībām.
Sāku lasīt jau no bērības (paldies mammai, kas mani uz to ievirzīja), tagad škiet, ka jaunieši nelasa vispār un, manuprāt, nepārspīlējot tas ir šausmīgi, jo literatūra ir tā, kas ne tikai spēj paplašināt redzesloku, bet arī liek cilvēkam reāli domāt, trennēt smadzenes, nevis vnk eksistēt.
No man pazīstamajiem cilvēkiem, tikai viena draudzene lasa, tāpēc dažreiz žēl, ka nav ar ko no sava vecuma cilvēkiem parunāt par literatūru.
Lasu gan klasiķus (no tiem tuvākie ir Remarks un Dostojevskis-"Idiots" mans mīļākais literatūraas personāžs)), gan mūsdienu prozu, šad tad arī lubenes(nekaunos par to, dažreiz arī lasot gribas īpaši neiespringt).
Ļoti daudz lasu pozitīvās domāšanas literatūru, tas jau ir kļuvis par mau dzīvesveidu, katru dienu cenšos to palasīt.
No klasikas nāk prātā "Meistars un Margarita" -man škiet vnk neaptverami, ka var uzrakstīt kaut ko tik ģeniālu. Vārdu sakot, par literatūru varu runāt bezgalīgi.:D
No latviešu prozas Inga Ābele ļoti patīk, viņa pati man kā cilvēks liekas nereāla(labā nozīmē)))
Pēdējā grāmata, ko izlasīju un kas atstāja uz mani iespaidu ir Džonatana Safrāna Foera"Neticami skaļi un ļoti klusu"-ļoti emocionāla,sen nebiju tā raudājusi,iesaku visiem.
Hip.bone- man ir elektroniskā grāmata-tas, protams, ir ļoti ērti- var vienlaikus "iekačāt" simtiem grāmatu, plus nav jāpērk(es daudz lasu krievu valodā-un tajā var atrast gandrīz jebkuru grāmatu elektroniskā formātā), tomēr, ja godīgi, man labāk patīk turēt rokās īstu grāmatu, tā ir pavisam cita sajūta.
2083
