Kāda ir tava labākā draudzene?

Man ir daudz labas draudzenes, bet labākā, šķiet, ka ir viena. Man īstenībā slinkums raksturot :D Bet katrā ziņā es ticu patiesai draudzībai, šī draudzene ir pirmā, kas uzzina svarīgās lietiņas, kas notiek manā dzīvē, kā arī es uzzinu par viņas, kaut arī vairākus gadus vairs nedzīvojam vienā valstī, joprojām regulāri uzturam. Ir no pagalma (bērnībā, kad "gājām ārā"), ir no pamatskolas, ir no vidusskolas, augstskolā sapazinos, ar vairākām es iepazinos, pateicoties vienai citai vidusskolas draudzenei (šīs vispār ir kā no Sex and the City - dažādas, katra savādāka, bet runājam par visu :D), arī cosmo ir vairākas meitenes, kuras tikai par paziņām negribētos saukt. :) Es ir draudzīgs laikam, neskatoties uz to, ka, piem, nepazīstamu cilvēku barā esmu pat ļoti klusa, ar draugiem tā nav! :D

tb uzturam kontaktu.

man ir 3 ļooti labas draudzenes!
varbūt netiekamies tik bieži kā gribētos, katrai savi darbi, skolas, attiecības, tas viss aizņem laiku, bet galvenis, jau nav cik stundas esam kopā pavadījušas, bet apziņa, ka vari uzzvanīt pateikt - man ir slikti, atbrauc vai palīdzi; vai arī man šodien ir priecīgs noskaņojums dodamies padejot, iedzert, kopā atpūsties!
es neesmu atkarīga no kkādām attiecībām, draudzībām, bet priecājos, ka man tomēr ir izveidojusies tā draudzība, novērtēju to! :)

Jau ne reizi vien esmu teikusi, ka nespēju iedomāties savu dzīvi bez savām draudzenēm. Draudzenes ir tās, ar kurām nav jaizliekas - varam raudāt viena otrai uz pleca, varam lamāties, varam smieties līdz krampjiem par vistizlākajām lietam pasaulē un neuztraukties, ko otra padomās..
Draudzene ir tā, kura var pateikt arī kaut ko skarbāku un sapurināt un es neapvainošos, bet būšu pateicīga par to..
Man ir viens draudzeņu bariņš no pamatskolas laikiem, tātad jau vairāk kā 20 gadus. Otrs bariņš ir no studiju gadiem. Tātad nu jau 10 gadi. Un nezinu, kam būtu jānotiek, lai mēs atsvešinātos.. Jau tagad plānojam kā vecumdienās sūksim viņķeli un pļāpāsim par asinsspiedienu un seksīgiem dakterīšiem. :D

reiz bija labaakaa, tachu tagad esam tikai draudzenes..
iepazinaamies internetaa pirms 3 gadiem... ljoti satuvinaajaamies.. taa, kaa nearvienu, driiz uzzinaajaam, ka arii muusu mammas ir paziistamas , jo maaciijaas vienaa klasee. laikam ejot ir piedziivoti daudzi striidi, daudz prieka un citas labas lietas.
domaaju, ka sho draudziibu neizjauks neviens un nekad un, ka vienmeer buusim labaakaas, tachu kluudjiijos.
draudzenes veel esam, tachu ne labaakaas.

Nav man tādas, bet gribētu sev uzticamu sarunu biedru. Lai nav tā ka vislaik jāpiedomā pie tā, ko drīkst teikt un ko nedrīkst, jo to ko esmu uzticējusi tam konkrētajam cilvēkam ātri vien tiek padots tālāk. :(

Man atbilde varētu būt ļoti līdzīga Idoitbetter pirmajam komentāram.

Bija labaakaa draudzene...pirms paaris gadiem. Kad vienaa jaukaa dienaa izleema notiities pie kkaada viiriesha Lielbritaanijaa un man nepateica ne vaarda. Peec laika atbrauca atpakalj...sapnji bija sabrukushi un mees salabaam...liidz vinja aizbrauca atpakalj un par visiem aizmirsa :) Toties man jau no beerniibas ir labaakais draugs, kursh ir vnk super ... nesa man kuukas menesreizhu laikaa un klausiijas manu chiiksteeshanu...pats nakts viduu zvaniija un chiiksteeja:D un kopaa iepirkaamies... Viirieshiem kkaa vairaak uzticos..

ja man pirms paris gadiem so pasu jaut uzdotu, es saktu slavet draudzenes, bet laiks iet, katrai sava dzive, laika nav un nebus...it ka tiekamies, bet tai pat laika tads ledus klucis starpa...
un vai es ticu sieviesu draudzibai-varbut ja, varbut ne...

Šodien šīs diskusijas iespaidā ļoti daudz domāju par draudzību un draudzenēm. Ir grūti atrast cilvēku, kurš būtu ideāls un visu vēlmju piepildījums. Mums katram ir savi untumi un savas personīgās lietas ārpus draudzības. Es arī neesmu ideāla. Un tāpēc man visas manas draudzenes ir mīļas un svarīgas, neskatoties uz to, ka viena ir tālu ārzemēs, cita ir pārāk aizņemta, cita vienkārši atsvešinājusies.

Man ir 3-4 labākās draudzenes un visas ir reālās izsitējas - sievietes ar dzelžainu tvērienu, karjeru utt. Saka jau, ka līdzīgie pievelk līdzīgos, bet nu nezinu, vai arī esmu tāda - pats sevi jau no malas neredz. :-D Bet visas manas draudzenes ir bijušas ar riktīgiem raksturiem. Tā kā neuzskatu par pareizu jaukties viņu dzīve, aizrādīt un mācīt, tad sadzīvojam ļoti labi un es ar viņām lepojos. :-)

Es esmu sava labākā draudzene :)

Mana labaka draudzene ir vis vis vis labaka. Sestdien vinai vajadzeja izrunaties, tad nu mes 5cas stundas pa skaipu runajam. Es tik iPadu no vietas uz vietu nesaju un tiriju dzivokli :D
Vislabaka draudzene ir ta, kura nedod padomus, jo ta pat jau es izdarishu pa savam :D

Tās, kuras smuki sarakstījušas par savām draudzenēm, parādiet tos komentārus viņām-sajutīsies ļoti labi. :) Dažu draudzība ir apskaužama, protams, pozitīvā nozīmē. :)

Man kaut kā ar draudzenēm ir pat ļoti paveicies, vai viņas visas saukt par labākajām - laikam nē, bet nu tās, kuras ir, tās ir ļoti labas. Ir tāda, ar kuru draudzība ir no vidusskolas laikiem, ir tāda, kas laika gaitā vēl kļuvusi par radinieci, ir tādas, kas iepazītas salīdzinoši nesen, bet ir daudz augstākā draudzeņu statusā, nekā vecās draudzenes (dažas), ar kurām dažādu iemeslu draudzība ir beigusies, bet nu tās arī nekad nav bijušas tās labākās draudzenes, vnk skolu laiku druškas!
Bet uz doto mirkli varu pateikt - man ir IDEĀLAS draudzenes, nekad dunci mugurā no viņām neesmu saņēmusi (iespējams tāpēc,ka pati nekad tā neizdarītu, jo kaut kur bija teikts, ka no otra cilvēka draudzības var prasīt tieši tik daudz, cik pats esi gatavs ieguldīt), iespējams arī tādēļ, ka mums katrai ir savas aizraušanās, ir kopīgas aizraušanās, neļaujamies ikdienas rutīnai un visas tikšanās vienmēr ir ļoti gaidītas!
Ir arī man viena "Laba draudzene" - puisis, nu jau arī kādu gadus 20 gandrīz, un, lai te saka daudzi un daudzas, ka vnk draudzība starp vīrieti un sievieti nav iespējama, es apgāžu visus stereotipus un saku - IR iespējama! :)

ar draudzenēm dzīve tomēr ir daudz skaistāka

Lūk, šis ir arī mans secinājums par sieviešu draudzību :) Savu labāko draudzeni pazīstu kopš 1. klases, kad sēdējām vienā solā. Protams, kā jau daudzām, mums ir gājis visādi - ir bijis laiks, kad nesarunājamies nemaz, ir bijis tā, ka esam ivenā kompānijā, bet tikai kā labas paziņas, ne īsti draudzenes, ir bijis periods, kad katrai sava kompānija un citas draudzenes. Es ilgu laiku arī biju no tām, ka teica, ka sieviešu draudzība man nemaz nav vajadzīga, ar puišiem vieglāk izrunāties. Man ir arī draugs puisis, kas man ir kā brālis un ar kuru ir fantastiska draudzība un tieši viņam es esmu pateicīga apr to, ka mana draudzene no pirmās klases atkal ir mana draudzene.
Kopš viņus abus iepazīstināju ir pagājuši divi gadi, viņi ir atraduši viens otru un mēs ar vīru esam ieguvuši ģimenes draugus. Līdz tam lielākoties pavadīju laiku sava vīra un mūsu drauga kompānijā.
Es vairāk nekā piecus gadus biju pavadījusi pārsvarā vīriešu kompānijā, uzskatot man ar to pietiek un draudzenes man nemaz nav vajadzīgas, jo par drēbēm un kosmētiku nemaz nekārojas pļāpāt. Bet kopš esmu atjaunojusi kontaktus ar savu draudzeni, esmu sapratusi, ka meiteņu draudzība ir nenovērtējama un to nevar sniegt neviesn vīrietis - lai kādas dumības būtu tas, ko mēs darām, lai par ko arī nerunātu, mēs pieņemam viena otru tieši tādas, kādas esam. Mēdzam pamācīt viena otru, dot padomus, atbalstīt un kopā smieties :) Ir īpašības ,ko vienā otrā nevarētu ciest, bet pieņemam tās. Mana draudzene ir daļa manas ģimenes :)

He, šķiet, sanāca baig gari un piņķerīgi, bet ļoti gribējās pastāstīt :)

Ir tikai viena - kāda viņa ir? LABĀKĀ :)

Man laikam īsti nepatīk sievietes ;D

Un nācu pie slēdziena, ka tā nav māšana ar galvu pie katra mana vārda. Tā ir došana NEGAIDOT neko pretī.

Ance - tur jau bija tā lielākā problēma, ka viņai nebija mugurkaula. viņai biaj bail kautko pateikt - ko viņa domā vai kā viņa jūtas. visam ko es teicu piekrita un visu laiku man teica to ko gribēju dzirdēt, viņas īsto viedokli uzzināju no cilvēkiem, ar kuriem viņa runāja par mani. neavi ar mani

IdiItbetter - bilde attēlo tieši to kā es jūtos.