Rakstīt dienas grāmatu ?

Dienasgrāmatu rakstīju, kad man bija 13-15 gadi. Biju pat izdomājusi šifru, lai citi nevar izlasīt, ja nu gadījumā atrod. Beigās sanāca tā, ka pati nevarēju izlasīt, ko esmu rakstījusi :D :D
Tā kā risks bija ļoti liels(2 brāļi un māsa, kuri necienīja privātas lietas), 16 gadu vecumā dienasgrāmatu sadedzināju, jo tur bija rakstītas ļoti privātas lietas.

Dienasgramata un emocionalako domu, ideju, citatu pierakstishana atnaca pie manis pati. Sobrid arzemes esot vienai, man ik pa laikam naktis pec garam darba dienam uznak dzives apcereshanas un nakotnes merku atklasmes, tas tad nu ari pierakstu, lai kada depresijas bridi varu parlasit un iedvesmoties :)

Rakstīju pusaudzes gados - par draugiem, pirmo mīlestību utt. Tagad šķiet muļķīgi kaut ko rakstīt vai arī vienkārši esmu slinka :D

Jā pēdējā laikā neesmu rakstījusi dienasgrāmatu, bet gan tad kad uznāk kāda iedvesma, spēju atslēgties no realitātes uzrakstu tādas kā dzejas rindas :P un to lapu pēc kāda laika saplēšu. Tas ir izlieku emocijas rakstot dzeju. Tad arī paliek vieglāk. Žēl jau saplēst, bet nepatīk kad kāds cits izlasa.

Mācoties kādā 5 klasē biju tikusi pie ļoti skaista blociņa ar baltām lapām- kā gramata, tikai bez teksta. Izlēmu, ka nu tik rakstīšu diensagrāmatu. Mans lemums beidzās līdz ar pirmo ierakstu. Sadusmojos, ka mans rokraksts šeit nav pārak smuks un izplēsu lapu. Blociņā ar izplēstu lapu vairak nekā nevelējos rakstīt :D

Rakstu jau astoto gadu, oriģināli rakstu datorā un vēlāk pārrakstu kladē, jo ptfu ptfu, ja kas notiek, vēlos, lai uz papīra ar tas viss saglabājas. Pašlaik iet trešā klade. Nerakstu katru dienu, bet kad uznāk vēlme un gribēšana. Nerakstu "Mīļā dienasgrāmata" tipa ierakstus.

Kādreiz rakstīju, tagad cenšos atrast, lai var sadedzināt, gribas atbrīvoties no tās pagātnes nastas. Šobrīd nerakstu personīgās dienasgrāmatas, tādām lietām man ir vīrietis un man nav nekas slēpjams.

Kurš saka, ka dienasgrāmata ir domāta, lai kaut ko slēptu?

Man arī kauns rakstīt dienassgrāmatu, bērnībā ar draudzeni rakstījām, vēl līmējām bildes kādu māju gribētu, vēl tādu kā anketu. Man vēl ir saglabājusies tā d-grāmata, bet pārsvarā ir bildes un mani zīmējumi.