Man kopš 1.maija ir uzstādīta sev baaaaaaaigā motivācija.
Uztaisīju kalendāru ar laika atskaiti līdz vasarai. Katru mīļu reizi, kad gribas kaut ko sliktu - pajautāju sev, vai tiešām vismaz vienu mēnesi dzīvē es nevaru izturēt bez nekā? Kas ir viens mēnesis uz dzīves fona?
Motivēju ar mēnesi, jo zinu, ja izturēšu (vismaz maksimāli maz bez saldumiem/našķiem), tad tālāk tas būs daudz vieglāk, gribēsies mazāk un ticēšu, ka spēju.
Mana problēma ir tā, ka dažreiz gribas sevi 'atalgot' ar našķiem. Piemēram, pēc grūtas darba dienas, prātā doma, ka esmu taču pelnījusi... Bet cenšos apzināties, ka mans ķermenis ir pelnījis tikai labas lietas. Mācos aizstāt. Piemēram, kad gribas kaut ko grauzt, graušanas pēc, pērku riekstus vai auzu pārslu cepumus. Varbūt ne viss aizstājējs ir tas labākais un veselīgākais, bet noteikti labāks par čipsiem un saldējumiem ir :)