Nē, nu attieksmes ziņā bija okej, sauca vārdā visu laiku, uzrunāja, stāstīja,ka lapiņa šļaukas galā nav kartsa, bet tikai spīdīga, ļāva man slienāties, un stāstīja ko man dara un vai vēl ilgi..ielēja to figņu mutē,kas izdedzināja un atmērdēja rīkli - fāāākk.. bet visa tā truba, es jutu katru kustību savās iekšās,kā svešais pa mani ņēmās, kā rīšanas reflekss nostrādā, tā jūtu,kā kaks apņem to trubu...bjāk..
Draugs ārpusē gaidīdams bija svēti mierīgs, kad iegāju, kad iznācu redzēju rūpju acis un nemitīgo staigāšanu šurpu turpu. bija pārnervozējies. Teica,ka esot izkluasījies briesmīgi.
domās sevi mierināju sakot - banānu vituļi banānu virtuļi. dabūju i tos, i nadzenei, ir pabraukt ar jauno mašīnu.:D