Labs vakars, Dāmas!
Skatos,ka šeit ir ļoti daudz diskusijas par to,ka meitenes skrien pakaļ puišiem, ka šķiras, grib atgūt ''savu'' vīrieti ut.t.
Tātad nesen esmu izcietusi tādu,kā deprasijas periodu par visu savu dzīvi.
Pirms pāris dienām arī izšķīros. Ar puisi jau domājām par kopā dzīvošanu, kopīgiem nākotnes plāniem u.t.t, bet viņš nebija romantisks, ļoti daudz un bieži mani pievīla,sāpināja, es daudz raudāju, gaidīju viņu kā tāda muļķe-Cerēju pēc kārtējā strīda,ka viņš atbrauks teiks ,,Piedod Mīļā, ka liku Tev gaidīt tik ilgi, viss no šī brīža būs savādāk'', bet viņš tikai pateica,to,ka nav jūtu (ko es noveļu uz to,ka vienkārši nevēlējās palikt muļķa lomā,pēc tā,kad pateicu VISS MAN PIETIEK ŠIS VISS), skumji,jo es spēju šo vīrieti iedomāties,kā savu bērnu tēvu, nākotnes ceļus iesim kopā u.t.t. Asaras bija gana daudz izlietas, bet kad izšķīrāmies vairs nebija,ko raudāt, jūtos atvieglota, nu varu sākt jaunu,skaistu dzīvi. JŪRĀ VĒL DAUDZ ZIVJU. Pašlaik attiecības nevēlos,lai gan ir daudz piekrišanas, neesmu tām gatava.
Vēlējos Jums pateikt- Nekad neskrienat pakaļ kādam, novērtējat sevi. Mūsdienu sievietes taču ir tik talantīgas,skaistas,gudras.
Kā man labs draugs teica- Nav sliktu,grūtu,sāpīgu brīžu, ir tikai lieliskas dzīves mācības.
Šīs bija manas pirmās TIK nopietnās attiecības, bet otras tādas nu es zinu,ka nevēlos. Paldies šim vīrietim, jo tagad es zinu,kas ir laime, es zinu,ka esmu stiprāka nekā man šķita, un es zinu tagad, ko vēlos no dzīves. Es nevienam neskriešu pakaļ, ja nav lemts- tad nav ko!
Vēlējos laikam pateikt tikai to,ka džive neapstājas, paraudājat un pietiek, tiekat pāri, ejat uz randiņiem, tie taču ir tik humoristiski un jauki, kad visa uzmanība tiek vērsta JUMS Mīļās Dāmas, un lai cik nejauki neizklausītos, visādi forši nieciņi Jusm tiek izmaksāti, skaisti.
Un, pietrūkst brīžiem tas viens, bet tas nekas, nāks cits,kas prātu aizpildīs tikai ar visu to skaistāko. :)