nu iz manas pieredzes - rūpes, patiess maigums, siltums, reizēm šāda tāda uzupurēšanās, dalīšanās ar visu labo, kas viņa - kā mantisko, tā emocionālo. Es kaut kā vispār spēju sajust vīriešu jūtas un man šķiet, ka to, vai vīrietis mīl, to jūt jebkura sieviete un jebkurš cilvēks vispār. Pašai savu sirdi atvērt vajag, tad daudzas mīklas atklājas. Ā, un jā, es, piemēram, reizēm iedomājos, vai, ja kaut kas notiktu, nu kaut kas liels un traks, mani nolaupītu vai es pazustu vai arī būtu jāizšķiras, riskēt ar savu veselību/dzīvību, lai mani atrastu vai izglābtu, vai šis cilvēks darītu visu iespējamo, lai to izdarītu. Un sajūtas par šo atbilsi parasti nemelo:)