Tām,kuras dzemdēja

Labvakar dāmas :)

Izlasīju visu diskusiju.. jo man tas viss vēl prikšā diezgan tuvā nākotnē, jo laiks vienkārši lido.. Šķiet tiko tikai uzzināju, ka gaidu bēbi, bet nu jau trešais mēnesis pagājis..

Ļoti forši, ka var palasīt jūsu pieredzi, lai gan tas viss nedaudz biedē. Ko nu vispār liegties, nejau nedaudz, ļoti biedē!

P.S. Sveiciens Sanitai, paldies par diskusijas izveidi! :)

Mango - apsveicu! :)

Ja slikta redze nav garantija ķeizaram, tad bērna man nebūs. :D

Es nesaprotu, kas jums te liekas tik sausminosh? Sausminosh ir kad tevi pec avarijas pa gabalinam saliek, tas ir sausminoshi!

Es ari ka Patrisija lasu so diskusiju ar prieku un man vel jo vairak gribas bebi.
Galvenais negruzit sevi un nedomat ka bus, jo bus ta ka tam jabut un katra pieredze ir unikala. Man drizak ir bail no slimnicam un dzemdibu galdiem, ne no pasam dzemdibam :) Tapat man bail no narkozes, liekas, ka es nekad neatiesu :)

Es savai mammai piedzimu 2h laika, tiesa priekslacigi 3 nedela, bet tas bija dieva pirksts, jo savadak vina tik tievina, ka neizspiestu mani, ja es butu lielaka. Un pec 2h vinai jau esot apkart staigajusi. Cerams, ka man bus ta pat un savadak es nemaz nedomaju.

Vot vienigais, man liekas, ka es bushu kaskiga, emocionala un kunkstosa grutniece :D

Vai, es grūtniecības laikā, ļoti daudz raudāju un histēriski smējos, reizēm pat vienlaicīgi. Maniem hormoniem neviens līdzi izsekot nevarēja. :D

Gadās, ka topošā māmiņa gatavojas dzemdībām ūdenī, patīk ūdens utt., bet, tad, kad jādzemdē, ne pa kam negrib tajā vannā kāpt. Ļoti jāieklausās intuīcijā :)

Jā, man arī paveicās, bez jebkādiem līgumiem attieksme bija super, bet esmu lasījusi briesmīgus stāstus, gan, ka vecmāte izlamā kā tādu suni, gan vēl nez ko. Briesmīgi, saprotu, ka dzemdību laikā saasināti visu uztver, bet nu tomēr, speciālisti nedrīkst atļauties pacelt balsi, kur nu vēl lamāt un vēl nez ko. Un kur vēl lielāku absurdu, ka nepareizas formas krūtis? Nu ne jau no mums tas atkarīgs, pašas jau formu sev neveidojam. Man arī mazais īsti krūti neņēma, viena gudrā atnesa man grāmatu čupu, lai lasu un mācos :D Būtu labāk parādījusi, nekā gudri spriedusi. Vēlāk izrādījās, ka mazais pat gribēdams neko izzīst nevarēja, ja pat ar elektrisko piena pumpi knapi kkas iznāca, pirmajā dienā vnk. piena nebija.

tiesa priekslacigi 3 nedela

3 nedelas par atru, nevis 3. nedela :D

Man vienigi negribetos dzemdet Kanada, jo gan jau es ka vienmer kko nesapratishu anglu mediciniskaja mele :D Vakar aizgaju pie daktera ar savu skibo pirkstu, un ta ari nesapratu, kas tur isti vinam vainas, jo pateica terminu ko es nezinaju un kad vina man paskaidroja es vsp neko nesapratu :D

marchixa - man, par laimi, arī nebija jācieš no sliktas attieksmes. Visu to novēlu uz vīra pleciem, es tikai elsoju un atpūtos. Vīrs jau pamanījās ar vienu no māsiņām sakasīties, ka nākamajā dienā jau cita bērna māsiņa zināja, ka te tas kašķīgais tētis ir. :D

Baumas ātri izplatās, tas tiesa, mums palāta bija tuvu virtuvei, arī daudz ko dzirdējām par citām pacientēm :D Es gan biju viena, negribēju draugu mocīt un pašai arī likās, ka vienai labāk, blakus neviens nestresos :) zinu, viņš visu laiku prasītu- sāp? stipri? :D

Un nē, kad mazais piedzima, es neraudāju, drīzāk neticēju, ka tik mazu dzīvībiņu tikko izspiedu, lai gan pirmajā brīdī nošokējos, ka tik liels cilvēciņš satilpa manā mazajā puncī :) Raudāju es 2. usg, kad redzēju kā mazais kustās, kā arī pa asarai nobira dzirdot viņa sirdspukstus vizītē.

Kā arī man bija vilšanās, ka neko nestāstīja, nerādīja, kas un kā, tikai atnesa mazo kunkuli uz palātu un varu darīt ar viņu, ko gribu :D man likās, ka tagad rādīs, stāstīs par visu :D ak, es naivā :D bet, protams, ja vajadzēja, tad bija kam padomu jautāt.

Man viņš visu laiku regulēja elpu, lai elpoju pareizi, pats elpoja līdzi. Neapvainojās, kad pēc dzemdībām labajā rokā bija dziļi nagu nospiedumi. :D Viņš skraidīja pa koridoru pakaļ māsiņai, lai apskatās, vai man viss labi. Kad pielika pie sistēmas, lamāja, ka asinis notecējušas. Vēlāk katrai māsiņai jautāja 100 reizes, vai mazajam nekas nav salauzts, jo vakar to redzēja pa Bez Tabu. Kad aizsūtīju pēc ūdens, viņš man atnesa kokosmaizītes un kafiju, lai man būtu brokastis. :D

Izklausās, ka nabadziņš stresoja vairāk nekā pati :D

Man tieši pēc mēneša gaidāms. Nebaidos. Vienīgi tā neziņa moca-kas un kā būs.
Par drebītēm ar nezinu ko darīt,vēders nav liels. Gaidu usg,kad varbūt pateiks uz kādu svaru rēķināties.:)

Par tām jostām lasīju daudz un tā arī nesaproti,daudzas saka,ka neesot jēga.
Meitenes,pēc cik ilga laika pēc dzemdībām sakāt normāli justies? Vai es varēšu saņemties un iet uz sporta klubu :D

Jā, tā nu viņš mani mīl. :D

Es negribu,lai mans vīrietis būtu klāt,kad dzemdēšu,bet piemēram kkur blakus būtu,citā telpā :D

Mi Amor - Nu man pagāja kādas 2-3 nedēļas, kad atkal jutos formā. Tiesa vēl kādu laiku mocījos ar hormonu vētrām. Par vīrieti un dzemdībām - es arī domāju, ka klāt viņu tur nelaidīšu, bet esmu laimīga, ka viņš tur bija.

Man draudzene pirms mēneša dzemdēja un viņa teica,ka jūtās kā ar mietu dauzīta.

Hormonu vētras mani moka visu grūtniecību.

Man vēders arī bija mazs, bet bebis, kā jau minēju- liels :) Ja ir iespēja, paņem dažādu izmēru komplektiņus, ideālā variantā kāds nākošajā dienā, lai atved lielākas vai mazākas drēbītes.

PirmāSieviete, tad jau ļoti mīl :)

Es par tādām jostām nesen tikai uzzināju. Pēc dzemdībām jutos spēku pilna, diennakti nebiju gulējusi, bet miegs nenāca, mazo ieraugot. Nākošās pāris dienas gan vairāk gulēju, bet mājās aizbraucot vnk. nezināju, kur enerģiju likt, visu dzīvokli izberzu, kamēr mazais gulēja un tad vēl biju gatava krosu skriet, bet, mazais naktīs sāka celties, kamēr pieradu, pirmos pāris mēnešus knapi kājas vilku, uz pus gadu citreiz diennaktī tiku gulējusi 3-4h, bet organisms jau bija pieradis pie miega bada un neregulāras pasnaušanas, nejutos arī kā nodzīts zirgs, bet liekas energijas nekādas, samērā jutos ciešami.

nezinu, mani arī kaut kā nebiedē visi tie briesmu stāsti. Mani drīzāk biedē tās dusmīgās vecmātes un māsiņas, tas izklausās daudz biedējošāk. Fui, es pilnīgi dusmīga paliku un uzvilkos šito lasot, sagribējās viņas salamāt un pateikt, ka tā nedrīkst.