Es esmu kopā ar bijušā draugu. Sākumā, kad tā situācija tada izvērtās, es mēģināju sev iestāstīt, ka ta nevar, tad bija otrā stadija, ka man bija pilnīgi vienalga, ko par mani domā, runā utt. apkartējie, jo biju un esmu ļoti laimīga. Un pēc tam tikai (pēc pāris mēnešiem) nāca tā labā sajūta, kad visi draugi pat teica, ka saprot un nedusmojas un tā ir pareizi, jo vnk īstie cilvēki ir kopā, iepriekšējās attiecības bija kļūda, arī ar bijušo visi varam uztusēt un viņš ir priecīgs par mums, tā pat kā mēs par viņu :)
Svarīgākais ir tas, ko domāju es un mans vīrietis, jo tieši ar viņu jau es dzīvošu visu mūžu kopā, ne jau ar bijušo, vai draugiem, aks kko nevar saprast utt.
925
