Depresija vai slikta oma?

Vispār man arī vajadzētu aiziet 'diagnosticēties'. Tikai slinkums iet.

Man personīgi nav, bet paziņai bija. 6 gadus nogulēja 4 sienās un nekur negribēja iet un neko darīt. raudāja utt. un visu atlikušo dzīvi dzer nervu tabletes.

priori,
kāpēc domā, ka tev vajadzētu diagnosticēties? Varbūt vienkārši ne pārāk labs periods?

manai ex kolēģei ir depresija... diagnosticēta. To vien dara kā pa slimnīcām dzīvojās un ripas dzer. tā arī cīnās.

dear_prudence - tad tas man tāds ieildzis ne pārāk labs periods jau no pusaudža gadiem. Varbūt vienkārši man tāds abolūti slinks, flegmatisks un daudz kā neinteresējošs raksturs :D.

souljagirl,
to, ka viņai depresija varēja arī no malas redzēt? Nu es domāju, vai ikdienā apkārtējie to varēja viegli pamanīt vai arī uzzināja tikai tad, kad viņai ja ubija kļuvis tik slikti, ka no mājas ārā neiet?

priori, es esmu tāda pati :D
Jau nedēļu guļu mājās un neko nedaru.

priori,
tad gan labāk aizej pie daktera!

Man pašai ir diagnosticēta depresija, vairāk gan bipolārie traucējumi. Šobrīd sadzīvoju ar to pietiekami normāli, protams, ir sliktās dienas, kad negribas no gultas ārā kāpt, bet esmu iemācījusies sevi piespiest. Jo... es negirbu, lai ir tā, kā bija. Man arī bija ieildzis sliktais periods - biju raudulīga, kašķīga, neko negribēju, nekas neiinteresēja, viss likās briesmīgi - līdz attapos pie ārsta ar nervu sabrukumu. Pareizāk, nevis attapos, bet mamma ar manu draugu aizveda mani pie ārsta. Padzēru zāles kādu laiku (aptuveni gadu), gāju pie psihiatra, psihoterapeita, tagad ir pagājuši 3 gadi un, tpu, tpu,tpu šobrīd viss ir normāli. Vismaz varu kontrolēt savu pašsajūtu un ar sliktajām dienām vienkārši rēķinos un esmu iemācījusies ar tām sadzīvot.

Gribēju noskaidrot, kā ir citām ar līdzīgu diagnozi un ko domā tie, kas ar to saskārušies. Bieži dzirdēts, ka kāds apgalvo, ka viņam ir depresija, bet parasti jau tas ir vienkārši slikts noskaņojums vai skumjas, tāpēc radās jautājums - kā tad atšķirt? :)

Priori:

Varbūt vienkārši man tāds abolūti slinks, flegmatisks un daudz kā neinteresējošs raksturs

Šis izklausās pēc manis :D :D

Autorei: Es varu kļūdīties, bet man šķiet, ka depresijām ir dažādi paveidi piem., slēptā depresija, tad to no malas grūtāk tā uzreiz noteikt, ne?!
Tev pašai ir aizdomas,ka tev ir depresija?
varbūt to depresīvo sajūtu var norakstīt uz rudeni/aukstumu/sadzīves problēmām/kādu nesenu neveiksmi/pārdzīvojumiem?

Varu pastāstīt par to, kā man ir.
Neko negribu. Dažreiz tikai gulēt, skatīties TV. Esmu ļoti atkarīga no laika apstākļiem.
Man patīk ļoti daudz kas un tas viss ātri apnīk. Neko nespēju nobeigt līdz galam.
Neesmu tips, kurš varētu strādāt un pelnīt naudu. Patīk gadījuma darbi.
Plāni kā Napoleonam, bet nekad neizdodas tos izpildīt. Grūti saņemties. Pārsvarā esmu sliktā garastāvokli, viss ir slikti utt.
Ja varētu, es tikai gulētu, ēstu un iepirktos internetā.

Un zini, man liekas,ka tagad diagnozes uzstādīt ir moderni. Ja pie ārsta patrāpās emocionālāks cilvēks, viņam piedēvē veģetatīvo distoniju.
ja patrāpās sliktāks posms, uzreiz pie terapeita. Man liekas,ka psihotarapeits pat veselam cilvēkam sagrozīs uztveri aizrokoties līdz zīdaiņa vecumam,kad mamma nenomainīja autiņus pirmajā sekundē,bet lika minūti raudāt (pati noteikti meklēja autiņus/pamperus) :D

Okey,man te laikam, savārstījums sanāca :D

Nu īsāks sakot, man liekas,ka ne visiem,kuriem piedēvē šīs diagnozes tās arī ir! :)

Vispār šis

Varbūt vienkārši man tāds abolūti slinks, flegmatisks un daudz kā neinteresējošs raksturs

izklausās arī pēc manis, pat labajās dienās :D

Es drīzāk teiktu, ka depresijām ir dažādi līmeņi un sākumā ir grūti pamanīt no malas, bet, kad jau ir smagā formā, tad jau nu vairs nenoslēpsi...
Jā, man ir depresija, bet droši vien, ka šobrīd par to atkal iedomājos/ierunājos tieši tāpēc, ka rudens un aukstums...
Es domāju, ka no pārdzīvojumiem depresija nesākas, bet, piemēram, man pašai tieši pēc smaga pārdzīvojuma bija saasinājums, pēc kura nonācu līdz nervu sabrukumam...
Šķiet, mani pārņēmušas kaut kādas mazohistsikas tieksmes, ka lieku sev atcerēties vissliktāko periodu :D

Varu pastāstīt par to, kā man ir.
Neko negribu. Dažreiz tikai gulēt, skatīties TV. Esmu ļoti atkarīga no laika apstākļiem.
Man patīk ļoti daudz kas un tas viss ātri apnīk. Neko nespēju nobeigt līdz galam.
Neesmu tips, kurš varētu strādāt un pelnīt naudu. Patīk gadījuma darbi.
Plāni kā Napoleonam, bet nekad neizdodas tos izpildīt. Grūti saņemties. Pārsvarā esmu sliktā garastāvokli, viss ir slikti utt.
Ja varētu, es tikai gulētu, ēstu un iepirktos internetā.

Varbūt tu vienkārši esi slinka un neuzņēmīga? :) (Nav domāts ļauni) ne visiem jābūt kā tankiem,kas skrien iet un dara :)

Protams speciālistam būtu cits uzskats NOTEIKTI! :)

Black_cat, jā, piedevām esmu arī ļoti slinka :)

Domāju, ka daudz ko nosaka arī mūsu mentalitāte un klimats, lai gan liekas absurdi, bet es jūtu saasinājumus ziemas tumšajā periodā. Piedēvēt depresiju es sev netaisos, bet tāds motivācijas un prieka trūkums gan mani piemeklē. Esmu izgājusi cauri sliktākajam posmam savā dzīvē, domāju, ka nākamreiz būšu jau sagatavojusies, ja nāks melnie, bet vispār jācer, ka tādi nebūs nemaz. Bija brīdis, kad knapi varēju no gultas piecelties, jo likās, ka nekam, ko daru/saku nav nekādas jēgas.

Lipsy tā ,manuprāt , nav depresija vai depresijas pazīme , tas ir konkrēts slinkums!
Tas , ka nespēj neko paveikt līdz galam - tā ir neuzņēmība.
Un tāda cimperlēšanās pa dzīvi vien sanāk.

Atšķirt depresiju no vnk sliktas omas var diezgan veiksmīgi - slikta oma gadās ik katram no mums , bet cilvēkam slikta oma nav pārāk ilgi un tomēr pastāv lietas , kas šo cilvēku spēj iepriecināts. Cilvēkam ar depresija ( slimību) visa pasaule rādās melnās krāsās.
Es nezinu kāpēc , bet mani ļoti uzvelk , ja kāds ar vnk sliktu omu piedēvē sev šo slimību. Tāda koķetēšana vien sanāk - ehh man ir depresija.
Tā vien gribas teikt - kad tiešām būs tev depresija , tad redzēsi kā tas ir!

Man pašai nav. Bet ir nācies saskarties ar tādiem cilvēkiem, kuri tiešām dzīvo ar depresiju, dzer zāles, dodas pie ārstiem. Piekrītu Elīzai, jo šī slimība ir patiešām briesmīga un katru reizi, kad kāda čīkst, ka viņai ir depresija, tad man vienmēr gribas pateikt, ka viņa nemaz nezina ko saka. Tiem cilvēkiem, kam tā patiešām ir- par to skaļi nerunā, jo zin, kādas šausmas tas nozīmē. Ja gribas gulēt un neko nedarīt- tas nav rādītājs, jo cilvēki, kam šī slimība ir- vairums gadījumos būtu priecīgi, ka spētu gulēt.
dear_prudence- iesaku Tev pameklēt internetā komentārus un viedokļus kādos speciālos portālos vai palasīt informāciju angļu valodā (tajā parasti daudz labāk aprakstīts).

Hm, nē, man nav tik traki, ka viss riebjas, no gultas ārā negribas līst utt.
Tad vnk esmu slinka un pesimistiska :) kā es saku - pelnījusi pērienu :D

Lūk, raksts tieši par šo tēmu

http://attiecibas.espati.lv/index/view/raksts/DEPRESIJA-vai-vienkarsi-slikts-noskanojums/id/2578/

. Smalki izskaidrots, kā sliktu noskaņojumu var atšķirt no depresijas.

Varu pateikt kā ātri sevi diagnosticēt(ārsta ieteikums muļķiem, kā es, kas reizēm uzskata, ka viņam ir depresija) - paprasi sev - kas mani darītu priecīgu? Liels ceļojums, kaudze naudas, vienalga kas - ja kaut vienu lietu spējat iedomāties, tā NAV depresija.