Man pašlaik ir šādas attiecības, satiekamies pāris reizes mēnesī, kad esam kopā jūtos laimīga un dažas dienas pēc tam ir morālās paģiras, ka tomēr tas ir jābeidz, jo jūtu, ka man tas ir, kas vairāk nekā viņam :(
Katru reizi domāju, ka saņemšu drosmi un pateikšu, ka vēlos ko vairāk vai neko, bet vienmēr nobīstos izteikties, jo bail saņemt atbildi, ko prāts jau sen zina, bet sirds vēl dzīvo utopijā!
Šo nedēļas nogali atkal satiksimies un es noteikti kā mazs bērns klusībā cerēšu, ka viņš pateiks, ka šis viss ir arī viņam kaut kas vairāk! Vai arī es pēdīgi varētu saņematies un pateikt visu, kas man kremj
Chantelle apsveicu un tagad ceru, ka man tā arī varētu notikt